Pirmais Zemgales nacionālā parka projekts tika izstrādāts 1969. gadā, taču diemžēl tālāk to nerealizēja.
Pirmais Zemgales nacionālā parka projekts tika izstrādāts 1969. gadā, taču diemžēl tālāk to nerealizēja. No 2000. gada dabas parka apsaimniekošanu pārņēma un turpina valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” rekreācijas un medību iecirknis. Pēc uzņēmuma pasūtījuma gada laikā LLU Meža fakultāte izstrādāja dabas parka “Tērvete” dabas aizsardzības plānu. Tagad tas ir pabeigts un nodots sabiedrības vērtējumam.
Annele, Sprīdītis, Lutausis un daudzi citi pasaku tēli mums pazīstami kopš bērnības. Daudzi esam ciemojušies Annas Brigaderes Sprīdīšos. Pašreizējie parka apsaimniekotāji ir nopietni domājuši par to, kāds tas izskatīsies nākotnē, kā saglabāt turienes dabas bagātības.
Dabas parks “Tērvete” aizņem 1364 hektārus un atrodas Dobeles rajona Tērvetes pagastā (84 procenti) un Jelgavas rajona Zaļenieku pagastā (16 procentu). Tā vēsture sākās 1945. gadā, kad Tautas komisāru padome Tērvetes kūrortmežus iekļāva dabas pieminekļu un piepilsētu zaļo zonu mežu sarakstā.
1957. gadā Tērvetes mežu masīvu izdalīja kā aizsargājamos mežus ar nosaukumu Kalnamuižas sils, un tā kopējā platība bija 960 hektāru. Tolaik tas bija viens no lielākajiem dabas aizsardzības objektiem Latvijā ar mērķi izmantot parku sabiedrības izglītošanai. Parka labiekārtošanas darbus vadīja Dobeles MRS Tērvetes mežniecības mežziņa vietnieks Miķelis Kļaviņš. Viņi izveidoja takas, skatu laukumus un atpūtas vietas. Vispopulārākā vieta esot bijusi Iršu dārzs, kur vēl aizvien mājo Annele un viņas draudzenes. Tā ir savdabīga ekspozīcija trīs hektāru platībā ar daudziem mākslīgiem stādījumiem, kas veidoti kā velte rakstniecei Annai Brigaderei. Viņas mājas “Sprīdīši” atrodas dažu simtu metru attālumā. Laika gaitā daļa introducēto sugu gājušas bojā, bet Iršu dārzs joprojām saglabāts kā viena no gaišākajām un krāsainākajām parka daļām.
1969. gadā tika izstrādāts Zemgales nacionālā parka projekts, kuru tālāk diemžēl nerealizēja. Pašreiz dabas parka apsaimniekotāji “Latvijas valsts meži” rekonstruē parka centrālo daļu, piešķirot tai jaunu elpu. Izveidots Rūķīšu mežs, kur var iepazīties ar rūķu dzīvi un paražām. Nesen sākts atjaunot Pasaku mežu, kur jau daļēji salaboti un no jauna radīti tilti, laipas, kāpnes, soli, nojumes un citas koka būves, arī 44 skulptūras – 22 no ozola koka un 22 no dažādiem dabas materiāliem. Tām ir tikai Tērvetei raksturīgs stils un tā pamatā – īpaši apstrādāts koks.
Dabas parka teritorija ir unikāla Zemgales līdzenuma agrārajā ainavā. Tā kalpo kā dzīvesvieta gan tipiskām, gan retām un īpaši aizsargājamām floras un faunas sugām. To nosaka daudzveidīgu mežu, pļavu un ūdeņu – Tērvetes upes un Tērvetes (Gulbju) ūdenskrātuves – biotopi. Parkā sastopami arī aizsargājamie biotopi, kas atbilst gan ES biotopu direktīvām, gan Latvijas retajiem biotopiem. Ievērojama daļa parka mežu joprojām ir vecas audzes, kas ilgu laiku nav bijušas pakļautas mežsaimnieciskai ietekmei un ir saglabājušas savu bioloģisko daudzveidību. Tas viss jau tuvākajā nākotnē varēs veicināt dabas tūrisma attīstību. Parkā joprojām ir populāra riekstošana, ogošana un sēņošana. Nesen pie Tērvetes upes pabeigts rotaļu laukums ar šūpolēm un atrakcijām, bet līdzās uz salas tapis senlaiku pils makets. Mācību taka “Putnu ceļš” iepazīstina apmeklētājus ar daudzām parkā sastopamajām putnu sugām, to ekoloģiju un bioloģiju, bet tūrisma informācijas centra mācītie “zaļie” gidi pavada ekskursantu grupas dabas parka teritorijā.
Pašlaik, lai samazinātu antropogēno slodzi parka labiekārtotajā daļā (otrais apmeklētākais tūrisma objekts Latvijā pēc Līgatnes Dabas un atpūtas parka), nepieciešama alternatīvās atpūtas attīstītība, izveidojot jaunas takas un atpūtas vietas citās parka daļās. Un vēl – lai arī turpmāk Tērvetes (Gulbju) ūdenskrātuvē saglabātos bioloģiskā daudzveidība un to varētu izmantot atpūtai un makšķerēšanai, jānodrošina tās aizsardzība pret piesārņojumu, kas veicina ūdens virsmas aizaugšanu. Atrisināt šo problēmu var tikai ar jaunu attīrīšanas iekārtu būvi vecās sanatorijas ciematā.
