Mani bieži kaitina fakts, ka stāvvietā nav kur nolikt auto, lai gan turpat blakus ir kāda mašīna tieši uz baltās līnijas, aizņemot divas apzīmētas stāvvietas.
Mani bieži kaitina fakts, ka stāvvietā nav kur nolikt auto, lai gan turpat blakus ir kāda mašīna tieši uz baltās līnijas, aizņemot divas apzīmētas stāvvietas. Piemēram, šodien kādai sievietei, kas manu acu priekšā savu mašīnu novietoja tieši tā, kā minēju, mēģināju laipni kā autovadītājs autovadītājam pajautāt, kam, viņasprāt, paredzēts stāvvietas marķējums. Tūlīt pat šo savu soli nožēloju, jo auto (ne)vadītāja izrādījās dumjāka, nekā biju domājis. Viņa atbildot man pajautāja, vai man neesot vēlēšanās strādāt par skolotāju. Un tad es sapratu, ka tā nav nejaušība, bet gan attieksme.
Kamēr vien kāds brauks, nogriezīsies, apgriezīsies, pārkārtosies, “parkosies” necienot pārējos satiksmes dalībniekus un neņemot vērā to klātbūtni, tikmēr statistika par autoavārijām labāka nekļūs. Ne policijas aktivitātes, ne soda punkti un publikācijas presē to nemainīs, kamēr saglabāsies šī daudzu autovadītāju vienaldzīgi augstprātīgā attieksme citam pret citu. Pat tādos sīkumos, kā automašīnas novietošana stāvvietā.
Varbūt padomāsim par to, ka, cienot citus, varam sagaidīt cieņu no pārējiem?
Ar cieņu – Jānis, autovadītājs ar 24 gadu stāžu.
