Esmu latviete, pensionēta krievu valodas un un literatūras skolotāja ar Filoloģijas fakultātes izglītību un pusgadsimtu garu darba stāžu. Dzīvē esmu izlasījusi veselus kalnus krievu klasiķu darbu oriģinālvalodā. Savos gados vēl varētu sacensties ar vienu otru krievu par to, kurš vairāk zinās no galvas Puškina, Ļermontova, Bloka, Jeseņina un citu izcilo krievu dzejnieku dzejoļu. Neizsakāmi bagāta valoda! Bet zinu arī to, ka nevienā pasaules valodā nav tik daudz atbaidošu un šausminošu lamuvārdu, kas padomju gados diemžēl ievazājušies arī manā dzimtajā valodā, kura ilgus gadus bija tikai ģimenes valoda. Līdz kapa malai atcerēšos, kā centra gastronomā zivju pārdevēja man uzbrēca: «Ņe hrjukaj, a govori na čelovečeskom jazike!» (Nerukšķi, bet runā cilvēciskā valodā! – red.) Labi atminos atmodas laikus, kad «interfrontieši» plosījās, cenšoties nospiest uz ceļiem latviešus, mēģinot pierādīt savu varenību un mūsu niecību. Laika gaitā likās, ka viss sāk sakārtoties un Latvijā palikušie cittautieši ir lojāli pret valsti, kuru izvēlējušies par mītnes zemi. Bet parakstu vākšana par krievu kā otru valsts valodu norauj liekulības maskas.Ja krievu valoda iegūs otras valsts valodas statusu, neviens cittautietis (gribētos teikt: raibā masa, kas aizmirsusi savu dzimto valodu, t.i., ukraiņu, baltkrievu, poļu u.c.) vairs nerunās latviešu valodā. Krievu valoda kļūs obligāta latviešiem, bet latviešu kā valsts valoda pilnīgi zaudēs savu nozīmi. Un atkal kāds varēs man uzbrēkt: «Ņe hrjukaj!»Ar rūgtumu sirdī skatījos atbaidoši agresīvo reklāmu ar L. kunga naidā atieztajiem zobiem un virves tīšanu ap bijušā bēdīgi slavenā deputāta roku. Pilnīgi nepārprotama nacionālā naida kurināšana. Pēc šādas reklāmas manī uzvēdī sen «apraktās» atmiņas un sāpe par sagandēto bērnību un jaunību, jo padomju vara mani «atbrīvoja» no vecākiem. Cittautieši! Attopieties un ļaujiet miermīlīgai, mazai tautai izdzīvot pie Baltijas jūras. Arī jūsu slimajiem bērniem, trūkumcietējiem un dažādās nelaimēs cietušajiem palīdzīgu roku sniedz tūkstoši latviešu, gan vācot mantas, gan ziedojot naudu, un to dara ne jau tie bagātākie. Runājiet savā valodā ar radiem, draugiem, paziņām, arī lielākā daļa vidējās un vecākās paaudzes latviešu neatteiksies sazināties ar jums krievu valodā, ja sapratīs, ka latviski nerunājat.
