Tuvojoties Lāčplēša dienai, visa ģimene saspraudām pie mēteļiem dažāda veida sarkanbaltsarkanās lentes. Taču pilnīgi saprotami, ka ne visi to darīja. Ne katram bija svētku pacēlums, ir arī citu krāsu piekritēji. Piemēram, tāds varētu būt jelgavnieks un arī vēstures pētnieks Viktors Guščins, kurš Eiroparlamenta vēlēšanās kandidēja no Latvijas Krievu savienības. Pēdējā laikā viņš sūta satraukuma pilnas vēstules «Ziņām» par autostāvvietas būvniecību Pils salā. Savās bažās par vēsturisko vērtību saglabāšanu Viktors Guščins pat raksta, ka neprātīgā pilsētas Dome varētu atbalstīt Jelgavas pils nojaukšanu. Taču mēs sarakstāmies, noskaidrojam pārpratumus un galu galā nonākam līdz tam, ka es aicinu viņu tikties pils Ziemassvētku ballē. Saruna starp mums ir kā starp diviem dažādi domājošiem, tomēr vismaz vairākos jautājumos savstarpēji cienošiem Latvijas pilsoņiem.
Rīgā acīmredzot ar dažādi domājošo diskusiju ir citādi. Pirms nedēļas atlūgumu 40. vidusskolā iesniedza skolotāja Tatjana Arseņjeva. Iemesls – Drošības policijas sāktais kriminālprocess par nacionālā naida kurināšanu, viņai uzklikšķinot atzīmei «man patīk» uz pretvalstiska plakāta, kāds klejoja interneta vidē. Kaut par savu skolotāju iestājās direktore, apgalvojot, ka viņa ir ļoti patriotiska, kaut pati Tatjana Arseņjeva, kā minēja galvaspilsētas mediji, tādu savu klikšķi neatceras, rezultāts ir bēdīgs un skar daudzus cilvēkus. Mācību gada vidū skolotāji parasti nemaina darbu. Paliek sajūta, ka satraucošais gadījums lielpilsētas burzmā nav pietiekami atklāti izrunāts. Vakar šķaudīdams un klepodams divas reizes kolēģei par labvēlīgu apsmieklu nepareizi «saspiedu» mobilo telefonu. Cik tur tālu – varbūt var sanākt darīšanas ar policiju!? Domāju, vismaz katram savā dzīvesvietā vajadzētu censties pienācīgā līmenī uzturēt pilsonisko dialogu. ◆
