Mums, pieaugušajiem, ļoti patika pasākums pils parkā: skaists laiks, burvīga mūzika, interesanti rotājumi. Taču ļoti daudz kas būtu arī uzlabojams, raugoties no jaunāko apmeklētāju viedokļa.
Mums, pieaugušajiem, ļoti patika pasākums pils parkā: skaists laiks, burvīga mūzika, interesanti rotājumi. Taču ļoti daudz kas būtu arī uzlabojams, raugoties no jaunāko apmeklētāju viedokļa. Kur ir loģika pašiem mazākajiem kārt šūpoles kalniņā pie kanāla un uz betona pamatnes, turklāt iekarināt dēli divās virvēs? Kur palikušas mazo bērnu šūpoles (ar muguriņu)?
Turklāt, organizētāji, varējāt taču izgludināt tautas tērpu svārkus, jo tie izskatījās tā, it kā iepriekšējo nakti kāds tiem būtu sēdējis virsū. Kur te cieņa pret tautas tērpu un kādu piemēru rādām saviem bērniem?
Atrakcijas bija interesantas, bet… rindas garas un uz priekšu virzījās lēni, mazie gandrīz nekur netika klāt, jo nevarēja tik ilgi nostāvēt rindā, arī lielākā daļa atrakciju nebija viņu vecumam atbilstošas. Ļoti nepatīkams bija gadījums atrakcijā, kur aizsēja acis un ar šķērēm vajadzēja nogriezt sev dāvaniņu. Kāds apmēram divus gadus vecs puisēns, veiksmīgi izturējis acu aizsiešanu, nogriešanu, nokļuva līdz mērķim, taču pēdējā brīdī, kad jau tika satverta dāvaniņa, viņš pēkšņi norāva acu apsēju. Spēles vadītāja atņēma šķēres, apsēju un aizdzina mazo prom bez dāvaniņas. Sirsniņa viņam sāpēja un pār vaigu ritēja liela asara. Vai tiešām principi (spēles noteikumi) ir svarīgāki par bērna prieka mirkli?
Ieteikums nākamajiem gadiem: varbūt varētu veidot atsevišķu teritoriju vismazākajiem svētku dalībniekiem (no pusotra līdz trīs gadu vecumam) ar šim vecumam atbilstošām atrakcijām.
Ar cieņu, vecāki