Vasarā ļaudis atpūšas pie dabas krūts, savukārt ziemā tīk kārtīgi sasildīties omulīgā pirtiņā. To visu var izdarīt lauku tūrisma mītnē ar mīlīgu nosaukumu «Čiepas».
Vasarā ļaudis atpūšas pie dabas krūts, savukārt ziemā tīk kārtīgi sasildīties omulīgā pirtiņā. To visu var izdarīt lauku tūrisma mītnē ar mīlīgu nosaukumu «Čiepas».
«Mums ir divas pirtis, kafejnīca, svinību zāle un vieta pārnakšņošanai. Ir ierīkota peldvieta, spēļu laukums bērniem, kā arī volejbola un strītbola laukums,» par «Čiepām» stāsta saimnieks Sandris Miļūns. Var iznomāt laivu.
Saimniekam ir ārkārtīgi striktas prasības pret pirti. Tai jābūt nevainojamai. «Krievu pirti kurinu četras stundas, un pēc tam sešas stundas tā ir karsta. Citur pieprasītas ir tā saucamās biznesa pirtis. Iemet trīs pagales, un īslaicīgs karstums panākts. Man tas neder, esmu kvalitatīvas pirts piekritējs, kaut arī pats pērties ne sevišķi vēlos. Zinātāji viegli atšķir labu pirti. Man būtu kauns piedāvāt atpūtu nekvalitatīvā pirtī,» stāsta S.Miļūns. Viņš krievu pirti pārbūvējis 12 reižu, kamēr ar rezultātu bijis apmierināts.
«Nupat pirts telpās ielikām ādas krēslus. Tie tur perfekti iederas, taču – tikpat labi maksā. To zinot, reizumis esmu ļoti pārsteigts, ka cilvēki rausta plecus un pirts izmantošanu uzskata par pārāk dārgu. Manuprāt, pieci lati stundā par krievu pirti un desmit latu stundā (kaut vai desmit cilvēku kompānijai) par saunu un baseinu ir ļoti normāla cena. Turklāt, ja atpūtnieki vēlas pērties 12 stundu, tad cena ir krietni zemāka,» klāsta S.Miļūns.
Nelatvieša noslēpums
Atpūtas komplekss tapis apmēram četru gadu laikā, taču S.Miļūns darbiem neliek punktu, jo visas ieceres vēl nav piepildītas. Kad «Čiepas» būs gatavas, saimnieks ķersies klāt citām sen kaldinātām idejām. S.Miļūnam ir grūts uzdevums – jāizdomā, kā veiksmīgi apsaimniekot visus 11 zemes hektārus. «Vispirms nopirkām māju. Gribējām tajā dzīvot, bet pēc tam domas mainījās. Idejas jau rodas laika gaitā!» stāsta uzņēmējs un kopā ar sievu Solvitu un dēlu Kristiānu tagad dzīvo netālu no tūristu mītnes.
S.Miļūns neslēpj, ka pagaidām lauku tūrisms ir izdzīvošanas bizness, jo par elektrību un citām komunikācijām jāmaksā, darbiniekus (pavāru, bārmeni, apkopēju un divus apsargus) arī bez algas nedrīkst atstāt, bet vasara šogad ir vēsa, nepievilcīga, līdz ar to mazāk cilvēku ceļo. Tomēr saimnieks nebēdā un neatlaidīgi prāto, kā papildināt «Čiepu» piedāvājuma klāstu. Nesen radusies jauna ideja. «Uzaicināju vienu nelatvieti šašliku cept. Viņš fantastiski labi to lietu pieprot! Mēli var norīt!» teic S.Miļūns.
«Lipīgais» vārds
«Čiepās» vienmēr gaidīti ir pastāvīgie klienti, taču durvis ir atvērtas arī garāmbraucējiem un citiem atpūtniekiem. Šurp brauc gan jaunieši, gan ģimenes, gan kompānijas. Ģimenes allaž izvēlas krievu pirti, bet jaunieši dod priekšroku saunai.
S.Miļūns nopeldēties vien ļauj par brīvu. Taču, ierodoties «Čiepās», grūti atturēties no pazvilnēšanas uz kāda no krastmalas soliņiem. «Čiepu» pludmalē bērniem ir iespējas pašūpoties vai palēkāt piepūšamajā atrakcijā, par to gan ir jāmaksā. Protams, tas ir likumsakarīgi, jo saimnieks šķīries no brangas naudas, lai vieta izskatītos tik pievilcīga. «Daudzi diemžēl to nesaprot. Viņi var peldēt arī ūdenstilpes citā pusē. Taču, ja negrib riskēt ūdenī sagriezt kāju, par to ir jāmaksā. Tas, kas nebūvē, nezina, cik tajā jāiegulda,» nopūšas S.Miļūns. Viņš atceras, kāda sākumā izskatījās piekraste: «Kādreiz vietējie iedzīvotāji meta atkritumus. Rūpnīcas izgāza būvgružus. Daudzus gadus šajā vietā lasījām ķieģeļu lauskas. Uztaisījām lēzenāku krastu. Arī smiltis atvedām, lai efekts – kā jūras krastā.»
Starp citu, kā «Čiepas» tika pie tik sirsnīga un mīļa nosaukuma, stāsts nav garš. Izrādās, vārds vienkārši iešāvies saimniekam prātā, un tā arī palicis uz visiem laikiem.
