«Čigānu kultūras attīstības perspektīvas Eiropas Savienībā» – tā sauc filmu, ko ar ES finansiālu atbalstu uzņēmusi kinorežisore Kristīne Jākobsone. Tā stāsta par čigāniem atjaunotajā Latvijas valstī, un liela daļa filmas uzņemta Jelgavā. Šodien šis kinodarbs par vienas no mazākumtautībām pārstāvju dzīvi tiks demonstrēts mūsu pilsētā.
«Filmu jau esmu redzējis, un tā man patika. Interesanti ir kadri no čigānu piecsimt gadu vēstures Latvijā, taču tā ir bildes viena puse. Otra ir skarba – visiem šodien izdzīvošana grūta, bet čigāniem ir vēl grūtāk, jo lielai daļai nav darba. Es neteiktu, ka daudzi mani tautieši būtu diži strādnieki, tomēr diskriminācija tautības dēļ pastāv,» saka Jelgavas pilsētas un rajona Čigānu kultūras biedrības «Romanu čačipen» («Čigānu taisnība» – čigānu val.) prezidents Haralds Didžus. No vienas puses, bezdarbs saistīts ar čigānu zemo izglītības līmeni, no otras – Latvijas sabiedrībā valda stereotipi, ka čigāns ir slinks, neuzticams un vēl nez kāds.Sabiedrība dzīvo stereotipu varāKā filmas sākumā uzsver Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta pārstāvis Deniss Kretalovs, arī pašiem čigāniem ir stereotipi. Piemēram, ka kaut kur ES glabājas nauda, kas domāta tieši viņiem, un tikai kādu sliktu ierēdņu vai politiķu dēļ to nekādi nevar dabūt. To, ka angļu valodā būtu jāraksta projekti, lai piekļūtu ES fondu līdzekļiem, pieņemt grūtāk zemās izglītības dēļ. Līdzekļu pirts būvniecībai nepietiekFilmas varoņi ir ne tikai H.Didžus, bet arī Edgars Burkēvičs, kurš apsargā pašvaldības Čigānu kultūras biedrībai iznomāto 1500 kvadrātmetru zemesgabalu Meiju ceļā 4a un kurš labprāt uz ermoņikām uzspēlē «Vecpiebalgas ūdensrozes», un vēl citi šīs tautības pārstāvji. Cerīgi izskatās bērni, kas priecīgi dejo tautas dejas uz čigānu pirts pamatiem. Taču tie ielikti pirms diviem gadiem, un, kaut būvē jau ieguldīti vairāk nekā 16 tūkstoši latu valsts naudas, tā finansējuma trūkuma dēļ top ļoti lēni. Tiesa, Sabiedrības integrācijas biroja vadītāja Rita Vectirāne atzīst, ka Jelgavas Čigānu kultūras biedrība salīdzinājumā ar citām mazākumtautību biedrībām saņēmusi lielu valsts atbalstu, citas savukārt vairāk spiesta atbalstīt pašvaldība.
