Sarmīte, audzina mazuli: Pati to daru ļoti reti, tikai vajadzības gadījumā.
Sarmīte, audzina mazuli:
Pati to daru ļoti reti, tikai vajadzības gadījumā. Ar mazuli pie ārstiem staigājam jau otru nedēļu. Mani neuztrauc nekādas bīstamas slimības – ja būs, tad būs, un tur neko nevar darīt.
Benita, strādā psihoneiroloģiskajā slimnīcā:
Pēc vajadzības, taču ne retāk kā trīs reizes gadā. Eju tad, kad tiešām kaut kas sāp, lieki negribas staigāt. Man nav bail ne no vienas slimības, kā liktenis lems, tā būs.
Jānis, privātuzņēmējs:
Pie ārsta neesmu bijis jau kādus desmit gadus – esmu vesels. Eju, ja apstākļi spiež, – dažādām atļaujām, autovadītāju tiesībām izgāju medicīnisko komisiju. Baidos tikai no ērcēm.
Uldis Veidemanis, atslēdznieks:
Bieži apmeklēju. Ārstējos katru gadu. Tikko esmu iznācis no slimnīcas. Daudz kas sāp, galva reibst, gribu dabūt grupu.
Sandra, mācās amatu skolā:
Apmeklēju pēc vajadzības, pēdējo reizi biju pirms diviem mēnešiem. Pie dažiem ārstiem eju katru gadu. Kad palasa un paklausās, kādas tik slimības nav uz pasaules – paliek bail.
