Jelgavā atrodas vairāki videi un cilvēkiem bīstami industriāli objekti.
Jelgavā atrodas vairāki videi un cilvēkiem bīstami industriāli objekti. Pēdējos desmit gados to bīstamības izvērtējums veikts vairākkārt, bet pēdējā Jelgavas iedzīvotāju riska samazināšanas programma izstrādāta 2003. gadā. Cik droši varam justies pilsētā?
Jelgavā ir intensīvs dzelzceļa tranzīta mezgls, pirmais riska novērtējums tam tika veikts 1994. gadā. Jau tolaik Rīgas Tehniskās universitātes ekspertu pētījums liecināja, ka risks gandrīz 800 reižu pārsniedz Eiropā pieņemtās normas. 1995. gadā eksperti izstrādāja komplekso riska novērtējumu arī pārējiem pilsētas industriālā riska objektiem – piena kombinātam un naftas bāzei. Tas ļāva izveidot Jelgavas industriālā riska zonējuma karti, bet nākamajā gadā izstrādāt tā samazināšanas programmu, kas 2000. gadā tika pilnveidota.
Pagājušā gada ekspertu novērtējumā, labotajā industriālā riska programmā, ņemot vērā terorisma draudu palielināšanos, iekļauta arī sadaļa par iespējamo avārijas piesārņojuma izplatību Lielupē, ja uz dzelzceļa tilta notiek avārija.
Riska objekti
Par bīstamāko rūpniecības objektu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes komandiera vietnieks Raimonds Ozoliņš min “Zemgales pienu”, kurā saldēšanas iekārtās kā aukstuma nesējs tiek izmantots amonjaks. Risks ir saistīts ar tā noplūdi rezervuāra bojājuma gadījumā. Eksperti secinājuši, ka, noplūdē veidojoties plašam amonjaka iztvaikošanas laukumam, āra gaisa temperatūra un vēja virziena toksiskā mākoņa ietekme būtu jūtama pat 800 metru attālumā.
Savukārt Pārlielupē Aviācijas ielā 10 atrodas Jelgavas naftas bāze, kur 27 rezervuāros tiek uzglabāti gaišie naftas produkti (benzīns un dīzeļdegviela) un eļļas, kā arī izejvielas dzesējamā škidruma ražošanai. Turklāt tās teritorijā ir ražotne, kurā izgatavo un fasē automašīnu dzesēšanas šķidrumu un vējstiklu mazgāšanas līdzekļus. Pēdējos gados bāzē vienlaicīgi uzglabā aptuveni 11 tūkstošus tonnu naftas produktu. Kā riska faktorus eksperti pētījumā min naftas produktu tvaiku un gaisa maisījuma sprādzienu ar vēlāku degšanu, kā arī grunts un ūdenskrātuvju piesārņojumu ar naftas produktiem.
Pētījumā paredzēts, ka, sabrūkot lielākajam 2000 kubikmetru rezervuāram, zemē varētu izlīt 1600 kubikmetru benzīna, kam iztvaikojot, var rasties sprādzienbīstams maisījums. Pastāvot nelabvēlīgiem laika apstākļiem, tas izplatītos arī ārpus uzņēmuma teritorijas, un aizdegšanās gadījumā ciestu naftas bāzē nodarbinātie cilvēki.
Kā min R.Ozoliņš, pie riska faktoriem pieder arī degvielas uzpildes stacijas, kas atrodas pilsētā, taču iedzīvotājiem nevajadzētu par savu drošību īpaši bažīties, jo tās aprīkotas ar modernām drošības sistēmām. Viņš uzsver, ka avārijas vai ugunsgrēka gadījumā glābšanas dienesta ekipāžas ir gatavas doties uz notikuma vietu 45 sekunžu laikā pēc brīdinājuma signāla saņemšanas. Tātad izsaukuma vietā pilsētā glābēji ieradīsies sešu minūšu laikā.
Ar visaugstāko industriālo risku eksperti uzskata Jelgavas dzelzceļa mezglu, un tas ir saistīts ar bīstamu produktu, kā arī pasažieru pārvadājumiem. Pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms katru gadu palielinās gandrīz par 10 procentiem. Vidēji diennaktī caur Jelgavu dodas pussimts dzelzceļa sastāvu. Par galveno avāriju izraisošo faktoru eksperti atzīst dzelzceļa ritošā sastāva tehnisko stāvokli.
Pēdējos gados lielākais bīstamo kravu noplūžu skaits tiek fiksēts Daugavpilī un Rēzeknē, kur atrodas pirmie lielākie dzelzceļa mezgli pēc Latvijas robežas šķērsošanas. Tur tiek pārbaudīts ritošā sastāva tehniskais stāvoklis. Bīstamo produktu noplūžu skaits Jelgavas stacijā pēdējos piecos gados ir palicis nemainīgs – četri pieci gadījumi gadā, turklāt cisternām, kurās pārvadāta dīzeļdegviela un benzīns.
Par iespējamo risku, ka avārija notiek uz dzelzceļa tilta pāri Lielupei, R.Ozoliņš lēš, ka tas varētu atgadīties reizi 200 gados. Vairāk jāuzmanās no autotransportu sadursmes ar vilcienu uz dzelzceļa pārbrauktuvēm. Pēdējā katastrofa, kurā dega naftas produkti, notika pie Līvbērzes stacijas 2001. gada 2. martā, kad, nepalaižot vilciena sastāvu, pārbrauktuvi šķērsoja vieglā automašīna. Notika sadursme, kā dēļ uzliesmoja automašīnas degvielas bāka, aizdegās vairākas cisternas ar dīzeļdegvielu. Tad pirmās glābšanas dienesta brigādes negadījuma vietā ieradās nepilnās desmit minūtēs pēc informācijas saņemšanas. Pētījumā norādīts, ka vilcienu un automašīnu sadursme uz pārbrauktuvēm tiek rēķināta kā 0,031 gadījums uz pārbrauktuvi.
Steigsies palīgā
Jelgavas iedzīvotāju riska samazināšanas programma tika izstrādāta kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes speciālistiem. Tā paredz glābšanas dienesta brigāžu kustības maršrutu scenārijus uz katru bīstamo objektu. Turklāt sevišķi bīstamas avārijas gadījumā no Rīgas, kur atrodas valsts ātrās reaģēšanas brigāde, papildspēki ierastos 55 minūšu laikā. Pašreiz Jelgavas brigādes tehnika un glābēju ekipējums avāriju ļauj lokalizēt līdz papildspēku ierašanās brīdim.
Problēmas rastos, ja Lielupē nokļūtu liels daudzums naftas produktu. Jelgavnieku rīcībā nav speciālās bonas, kas ierobežotu to tālāko izplatību. R.Ozoliņš teic, tad būtu jāizlīdzās ar salmu ķīpām, tās sasienot virknē un novietojot šķērsām upei. Riska samazināšanas programmā izstrādātie iespējamā piesārņojuma savākšanas scenāriji ļautu izvēlēties daudz precīzāk noteikt vietu, kur glābējiem ierasties.
Galvenais – brīdināt
Padomju gados Jelgavā par avārijas briesmām brīdināja vairāk nekā 30 centralizēti ieslēdzamu sirēnu. Pašlaik tās var iedarbināt tikai katru atsevišķi. Tomēr bez vienotas brīdināšanas sistēmas nepaliksim, jo pašlaik tiek izstrādāta tehniskā dokumentācija divu jaudīgu brīdināšanas sirēnu uzstādīšanai. Viena būs uz daudzstāvu nama jumta RAF masīvā, bet otra Akadēmijas ielā 19. Glābšanas dienests tās varēs iedarbināt vienlaicīgi.
Līdzšinējā apziņošanas sistēma paredzēja, ka iedzīvotājiem pēc brīdinājuma saņemšanas jānoskaņo radioaparāti uz vietējās radiostacijas viļņa. R.Ozoliņš paskaidroja, ka līdz īpašnieku maiņai bija vienošanās par sadarbību ar Jelgavas radio. Pašreiz notiekot sarunas ar radiostaciju “Gold FM”.
***
Sliktākais avārijas scenārijs uz dzelzceļa
Amonjaka noplūde no cisternas 32 tonnas – cilvēkiem letālās koncentrācijas izplatība 500 metru radiusā, bet individuālā riska zona – 1,9 kilometri;
akrilskābes nitrila noplūde no cisternas 32 tonnas – individuālā riska zona 300 metru radiusā;
benzīna noplūde no cisternas 60 tonnu – sprādzienbīstamā tvaiku koncentrācija izplatīsies līdz 76 metriem no izplūdes centra.
***
Ugunsgrēka gadījumā
zvaniet 01 vai 112;
skaļi sauciet pēc palīdzības;
sāciet rīkoties 30 sekunžu laikā;
ņemiet vērā, ka izbiedēti bērni slēpjas zem gultas, skapī, iespiežas stūros;
pārvietojieties tuvāk grīdai.
Indīgo vielu noplūdes gadījumā
atstājiet bīstamo rajonu;
elpojiet caur mitru drānu;
glābieties slēgtā telpā (jācenšas noblīvēt durvju un logu spraugas).
