Pērn daudziem kļuva skaidrāks, ka, arī savā zemē dzīvojot, no zemestrīcēm izvairīties nevaram, tātad jāmācās ar tām sadzīvot.
Pērn daudziem kļuva skaidrāks, ka, arī savā zemē dzīvojot, no zemestrīcēm izvairīties nevaram, tātad jāmācās ar tām sadzīvot.
Pazemes grūdienus 2004. gada 21. septembrī (ar epicentru Kaļiņingradā) varēja just visā Baltijā. Protams, tie bija niecīgi salīdzinājumā ar tiem, kas šajos Ziemassvētkos postīja Dienvidaustrumāziju. Tomēr neapšaubāmi mūsu piedzīvotā mēbeļu drebēšana būs lieta, par kuru stāstīsim bērnu bērniem. Turklāt ģeologi vēl aizvien nav raduši izskaidrojumu, kādēļ šāda dabas parādība pie mums notika.
Seismiski apdraudētās valstis izdod miljardus, lai varētu kaut mazākajā mērā prognozēt zemestrīces. Mūsu zinātniekiem nav ne tās lielās naudas, ne arī plašāk pazīstamas iestrādes šajā jomā, bet vai tāpēc varam mierīgi likties uz auss? Būtu ļoti vēlams mums atrast savus pazemes grūdienu priekšvēstnešus. Kur tos meklēt? Latvijas zilo govju uzvedības izmaiņās, Krišjāņa Barona “Latvju dainās”, matemātiskos modeļos, kur uz laika ass varētu izskaitļot šo parādību atkārtošanos?
Interesantu, vērā ņemamu atbildi man sniedza iegriešanās Jelgavas slimnīcas Dzemdību nodaļā. Tie, kas līdzīgās iestādēs bijuši, droši vien ievērojuši pie sienas novietotās zilo un sarkano rimbulīšu tabulas, kurās ārsti vai vecmātes atzīmē attiecīgajā datumā piedzimušos meitenes un zēnus. 2004. gadā vidēji Jelgavā dzimuši 2,5 bērni diennaktī, bet, lūk, 22. septembrī ir rekords. 10 mazuļu! Vairāki aptaujātie speciālisti uzskata, ka, iespējams, tas saistīts ar 21. septembrī Latvijā novēroto zemestrīci. Zināms, ka dzemdību intensitāti ietekmē Mēness fāžu maiņa, klimata parādības, kāpēc tad izņēmums būtu zemestrīces?
Žurnālistiem jau ir “niķis” uzzināto pārbaudīt. Pēc loģikas iznāk: ja ap zemestrīces laiku šāds demogrāfisks palēciens bija Jelgavā, tad tam vajadzētu būt arī citur. Tomēr slimnīcu dzemdību nodaļās Dobelē, Liepājā, Valmierā un Daugavpilī līdzīgas parādības nav novērotas. Iespējams, ka Jelgavas jaundzimušo desmitniekam tomēr nav nekāda redzama sakara ar Zemes garozas svārstībām. Varētu domāt par tautsaimnieciskiem cēloņiem, kas izriet no jaunajām māmiņu algām. Cītīgākie “Ziņu” lasītāji droši vien atceras novembrī publicēto rakstu par bagātīgo stārķa pienesumu Jaunsvirlaukas pagasta “Līčos”. Kā stāstīja saimnieks Modris Jansons, 2004. gadā septiņas no divdesmit četrām krodziņa “Zemnieka cienasts” darbiniecēm, ieskaitot direktori, aizgāja dekrēta atvaļinājumā.
Taču šajā pētījumā punktu uz “i” uzlika zvans uz Jēkabpili. Tur 2004. gadā diennaktī piedzima vidēji 1,6 bērni, bet 18. septembrī nāca pasaulē 9!
Stingri zinātniski pamatotiem secinājumiem materiāla ir par maz. Tomēr priekšdienām der atcerēties: ja kaut kur tuvākajā apkārtnē pēkšņi stipri tiek pārsniegta dzemdību norma, tad, ļoti iespējams, kaut kas zemes dzīlēs ir sakustējies. Nav taču šaubu, ka māmiņas, tuvojoties sāpīgajam, bet svētajam radību brīdim, visu sajūt īpaši.
