Mācību gads Eiropas valstīs sākas dažādos datumos, bet brīvdienu garums ir atkarīgs no mācību gada garuma un intensitātes, arī… no brīvdienu skaita.
Mācību gads Eiropas valstīs sākas dažādos datumos, bet brīvdienu garums ir atkarīgs no mācību gada garuma un intensitātes, arī… no brīvdienu skaita. Piemēram, Anglijā un Velsā skolēniem ir visīsākā vasara, toties mācību gada vidū ir pieci brīvlaiki kopā sešu septiņu nedēļu garumā. Bet vasaras brīvlaiks Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm skolēniem ir visgarākais. Tāds ir vēl tikai abās pārējās Baltijas valstīs, Bulgārijā un Īrijā.
Beļģijā un Grieķijā 1. septembris ir pirmā skolas diena, bet mācību gads beidzas tikai 30. jūnijā. Austrijas zemju pašvaldībām ir tiesības par pirmo skolas dienu noteikt septembra pirmo vai otro pirmdienu, bet par mācību gada beigām izvēlēties piektdienu starp 27. jūniju un 10. jūliju, tātad brīvlaiks ir tikai divi mēneši. Vācijā brīvlaiks sākas ar jūnija pēdējo nedēļu un beidzas septembra otrajā nedēļā.
Francijā izglītības ministrs nosaka citu brīvlaika sākuma datumu katrā no trim valsts zonām, bet tā garums, tāpat kā Itālijā un Beļģijā, ir deviņas nedēļas.Somijā mācību gads sākas augustā, bet beidzas nākamā kalendārā gada 22. nedēļā. Zviedrijā atvēlēta lielāka izvēles brīvība, kaut gan brīvlaika garums ir noteikts – desmit nedēļas. Mācību gads var sākties augusta beigās un ilgt līdz jūnija sākumam, turklāt datumi var atšķirties ne tikai gadu no gada, bet arī dažādās pašvaldībās un tajā pašā gadā. Dāņu skolēni mācās no 12. augusta, bet brīvdienas sākas tikai pēc 24. jūnija.
Vai tikai arī mēs nenonāksim pie divu mēnešu brīvlaika? Varbūt tieši tā pasaulē jau laikus pamanījušies izskaust bezmērķīgo slaistīšanos, samazināt vasarā aktuālo bērnu traumatismu, negadījumu iespējamību uz ūdeņiem, ielām un citur? Tas ļautu arī nesamazināt pedagogiem paredzēto atpūtas ilgumu. Un atrunas, ka bērniņi pelnījuši garāku atpūtas cēlienu, atspēkos fakts, ka «laupītais» mēnesis dos iespēju samazināt ikdienas stundu slodzi.
