Gada sākumā plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka kāda augstskola par plaģiātu iesniegšanu izslēgusi studentus.
Gada sākumā plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka kāda augstskola par plaģiātu iesniegšanu izslēgusi studentus. Cik plaši Latvijas augstskolās izplatīts plaģiātisms? Vai studenti eksāmenos izmanto neatļautas metodes? Vai eksāmeni tiek vērtēti, vadoties pēc zināšanām? Latvijas augstāko mācību iestāžu studentu viedokļi par šiem un citiem jautājumiem tika iegūti mūsu pētījumā “Neatļautu metožu izmantošana un korupcija Latvijas augstskolās”. Dati atklāj nepārprotamu faktu – Latvijas augstskolās pastāv izglītības korupcija un studenti mācību procesā izmanto neatļautas metodes. 27% no visiem respondentiem atzinuši, ka vismaz reizi izmantojuši citu autoru darbus, nosaucot tos par savējiem. Gandrīz puse atklāja, ka vismaz reizi devuši savus darbus citiem pārrakstīšanai un iesniegšanai ar citu vārdu. Nereti studijām nepieciešamie darbi tiek pirkti, īpaši referāti, arī kursa darbi un mājas darbi, kā arī jau kārtotu eksāmenu vai citu pārbaudes darbu jautājumi vai atbildes. Par problēmu mūsu augstākajā izglītībā jāuzskata tas, ka 10,4% no aptaujātajiem studentiem plaģiātisms un norakstīšana šķiet pieņemama, 28,4% drīzāk pieņemama un 49% nejūtas slikti pēc špikošanas. Piektā daļa aptaujāto atklāj, ka pazīst kādu no savas augstskolas, kas iestājeksāmenu kārtošanā izmantojis aizliegtas metodes, no kurām visizplatītākās ir špikošana un norakstīšana. Līdztekus tradicionālākajām neatļautajām metodēm studentiem zināmi arī gadījumi, kad iestājpārbaudījumus kārtojuši tā sauktie “īpašie abiturienti”, kuriem jau iepriekš zināmi eksāmena jautājumi vai atbildes.
Daļa no aptaujātajiem studentiem ir dzirdējuši vai tiem ir zināmi gadījumi, kad augstskolā eksāmenu neatļautā veidā kārtojusi cita persona, nevis tā, kurai tas bija jādara. Pavisam nelielai daļai aptaujāto studentu zināmi gadījumi, kad pasniedzēji atvieglojuši eksāmenu kārtošanu tiem studentiem, kas devuši kukuļus vai “pateicības dāvanas”, vai arī sarežģījuši eksāmenus ar nolūku iegūt labumu. Savukārt 13% respondentu dzirdējuši par savas augstskolas administrācijas darbinieku korumpētību. Dati liecina, ka par neatļautu metožu izmantošanas cēloņiem augstākās izglītības apguves laikā visbiežāk kļūst nepietiekama studēšanas motivācija, ko veicina neveselīgas pasniedzēju un studentu savstarpējās attiecības (attiecību modelis, kurā pasniedzējs “atnāk, nolasa lekciju un aiziet”, domstarpību vai strīdu gadījumos “pasniedzējiem vienmēr taisnība” utt.), kā arī laika trūkums, vāja ieinteresētība apgūstamajā specialitātē un arī pasniedzēju objektivitātes vai ētiskuma trūkums. Mēs uzskatām, ka galvenie līdzekļi, ar kuriem mazināt korupciju augstākajā izglītībā Latvijā, ir pasniedzēju un augstskolu mācību programmu veidotāju rokās. Nepieciešams mainīt studentu attieksmi pret mācību apguvi, veicinot ieinteresētību un motivāciju studentos pret izvēlēto specialitāti. Jo mazāk teorētiskas un vairāk praktiskas nodarbības tiks ietvertas mācību programmās, jo ar lielāku atdevi studenti pievērsīsies nodarbībām un gūs no tām vairāk labuma un pieredzes.
Saīsināti no www.politika.lv
Edgars Kabatiņš, Ansis Valdovskis, Ilze Miķelsone, Rīgas Stradiņa universitātes studenti
