Nekontrolēts kaķu vairošanās process, rezultātā pie daudzstāvu mājām un atkritumu urnām vērojams milzīgs bars lielu un mazu kaķu, kas cīnās par katru no ēkas logiem izmesto ēdiena palieku. Tā J.Čakstes bulvāra 9. mājas iedzīvotājs Dainis Alonderis raksturo sētas kaķu problēmu savas un kaimiņu māju pagalmā. Nama vecākā norāda, ka klaidoņi regulāri tiek izķerti, taču barošanas dēļ strauji vairojas. Savukārt ēkas apsaimniekotāja firma tā vietā, lai palīdzētu iedzīvotājiem, «atrakstās», ka par problēmu sūdzas vīrietis, kas nav dzīvokļa īpašnieks.
Par sētas kaķu problēmu J.Čakstes bulvāra 9. nama dzīvokļa īrnieks D.Alonderis pēdējā pusgada laikā dažādiem dienestiem ziņojis vairākkārt. Taču, kā viņš uzsver, kolonijas tā arī nav mazinājušās. Sīvās konkurences dēļ netikuši pie pienācīgas barības, daļa dzīvnieku, sevišķi mazie kaķēni, regulāri turpat pagalmā vai pagrabos iet bojā. Savukārt dzīvie zem logiem «koncertē», atstāj smakojošus izdalījumus, bet vasarā pirmie ieņem vietas smilšu kastēs, kur mazu bērnu ceļi krustojas ar insektu apsēstajiem kustoņiem. Lūkas neaizver, jo bail no sūdzmaņiemKā galveno kaķu vairošanās problēmas iemeslu D.Alonderis sauc iedzīvotāju vienaldzību. Kaut arī vairums sūkstās par sētas minkām, daudzi pa piecstāvu ēkas logiem tiem regulāri izmet ēdienu paliekas. Savukārt daži esot tieši vainojami «šīs kaķu fermas uzturēšanā, nenogurstoši veidojot atveres pagrabu logos un barojot kaķus». Tāda pati situācija vērojama arī kaimiņu mājās – J.Čakstes bulvārī 11 un 13, Uzvaras ielā 6. «Viss sakņojas Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) vai mājas vecākā nolaidībā,» uzskata Dainis. Mājas vecākajai rokas esot sasietas, jo NĪP atsakoties aizdarīt pagrabu lūkas, savukārt kaķu ķērāji atsakoties dzīties pakaļ sētas minkām, jo baidās no agresīvajiem klaidoņu aizstāvjiem. NĪP nepalīdz, aizbildinoties ar pārāk plašu pagalmuRudenī D.Alonderis ar stāstu par samilzušo problēmu vērsās Jelgavas Domē, kas pieņēmusi saistošos noteikumus par namu apsaimniekotāju atbildību nepieļaut klaidoņu uzturēšanos pagrabos. Dome iesniegumu pāradresējusi NĪP, savukārt tās valdes loceklis Juris Vidžis uz vēstuli neatbild pēc būtības. NĪP šefs vīrietim raksta, ka viņš nav dzīvokļa īpašnieks, savukārt apsaimniekošanas firma reaģējot vien tad, ja to prasa mitekļa saimnieks. D.Alonderis savā iesniegumā, ko parakstījuši vēl deviņi iedzīvotāji, uzsver – sētas kaķu problēma ir veselā mikrorajonā. Uz to J.Vidžis atbild, ka dzīvojamo māju pārvaldīšanas jautājumus «risina ar dzīvokļu īpašniekiem, nevis rajona iedzīvotājiem». Kaķus ķerot gandrīz katru nedēļu, taču notverto vietā rodas citi«Kur ir viens vai divi kaķi, tur, ja tos baro, drīz vien ir pieci,» saka J.Čakstes bulvāra 9. mājas vecākā Edīte Kleina. Viņa gan uzsver, ka klaidoņi mitinās visās tuvējās ēkās, dažviet pat kāpņu telpā to ir tik daudz, ka grūti ieiet mājā. Viņa nepārmet sētas kaķu ēdinātājiem sērgas vairošanu, jo tādā salā «lopiņi ir jāpabaro». Ēkas pārstāve apgalvo, ka pagrabs ir sakopts, pati pagājušajā nedēļā tīrījusi. Beigtu kaķu tur neesot. Arī smakas, pēc viņas teiktā, vasarā nav problēma. Stāstot par kolonijas ierobežošanu, mājas vecākā uzsver – viņa regulāri ziņo aģentūrai «Pilsētsaimniecība», kuras vadībā vai ik nedēļu ierodoties kaķu ķērāji. Pagājušajā nedēļā notverti četri kustoņi. Par to, kā pieveikt sētas kaķu problēmu J.Čakstes bulvāra namos, pirmdien mājas pārstāvji plāno spriest kopā ar veterinārārsti Annu Šokeli.
