Ar degvielas tirgotāja «Latvija Statoil» pagājušās nedēļas soli, palielinot 95. markas benzīna cenu virs viena lata, kas gan uzskatīts par vairāk emocionālu robežslieksni, jauna ēra sākusies vietējā degvielas cenu tirgū. Rekordistam «Latvija Statoil» drīz vien sekojušas visas pārējās degvielas kompānijas, savu rīcību skaidrojot ar naftas produktu sadārdzināšanos Eiropā, sevišķi valstīs, kas piedzīvo ekonomisko recesiju, piemēram, Grieķijā, Spānijā un Itālijā.
Irina Pilvere, LLU Ekonomikas fakultātes dekāne:Skaidrs, ka degviela ir viens no pamatresursiem. Tā sadārdzināšanās rada vispārēju cenu pieaugumu. Šajā gadījumā gan kāpums nav tik zīmīgs, vairāk psiholoģiska barjera – litrs 95. markas benzīna maksā vairāk par latu. Man kā patērētājai ir bažas par to, ka tirgotāji, redzot – vairums braucēju latu vērto degvielu pērk tāpat kā agrāk, pacels cenu augstāk, nekā vajadzētu. Nojaušu, ka lats un viens santīms par litru, ko maksājam šodien, nav galīgā robeža. Gan degvielas, gan arī pārtikas cenas ir diezgan neelastīgas – lai arī tās samērā strauji danco līdzi izmaiņām pasaulē, ja degviela kļuvusi dārgāka, vēlāk diez vai tā varētu kļūt lētāka. Tad vajadzētu būt kādam ļoti spēcīgam pozitīvam impulsam pasaules degvielas tirgū. Taču, ievērojot šo realitāti, katram jādomā, kā pārkārtot dzīvi, paradumus. Manuprāt, cilvēki arī domā par alternatīvām lietām. Uzņēmējiem jāatrod veids, kā savu ražošanu padarīt efektīvāku. Ja tas nav iespējams, jāmeklē kas cits, ko darīt. Ilze Barsegjana, veikala īpašniece Vilces pagasta Ziedkalnē:Noteikti cenas celsies. Pagaidām gan to vēl daudz nejūt. Šonedēļ cenas kāpums bija olām. Manā veikalā lielās «Balticovo» olas maksā 1,02 latus. Vēl šodien bez brīdinājuma cena palielināta Bēnes maizei. Līdz šim ķieģelītis maksāja 32 santīmus, tagad – 39. Starp vairāk nekā divsimt ziedkalniekiem ir daudz bezdarbnieku ar zemu pirktspēju. Taču līdz ar pavasari vienam otram atrodas darbs pie saimniekiem, vīrieši varētu sākt likt bruģīti, tādēļ cenu kāpums varbūt nebūs tik sāpīgs. Mūsu veikals Ziedkalnē ir no 1996. gadā, tolaik ciemā bija trīs veikali, tagad tikai viens. Raimonds Freimanis, SIA «Latvijas piens» projekta vadītājs:Degvielas cenu kāpums noteikti ietekmē lauksaimniecības produkcijas, tostarp arī piena, ražošanas izmaksas, jo degviela nepieciešama gan lopbarības sagādei, gan piena savākšanai, gan gatavās produkcijas piegādei veikaliem. Zināmā mērā naftas cenas, kas ietekmē degvielas un pārējo energoresursu cenas, atstāj iespaidu uz pārstrādes procesu (rūpniecībā pārsvarā izmantotās gāzes cenas ir piesaistītas pasaules naftas cenām). Vai pašreizējais degvielas sadārdzinājums ietekmēs galaproduktu cenu veikalos? Šobrīd, visticamāk, nē, jo pārtikas cenas ietekmē ne tikai degvielas izmaksas, bet arī iedzīvotāju pirktspēja, lauksaimniecības produkcijas eksporta cenas un citi faktori. Ja runājam par piena produktiem, pašlaik eksporta tirgos ir tendence samazināties piena pulvera, sviesta un siera biržas cenām. Līdz ar to pārstrādes uzņēmumi arī Baltijas valstīs sāk pakāpeniski samazināt piena iepirkuma cenas zemniekiem, kaut arī resursi (degviela) kļuvuši dārgāki. Degvielas sadārdzinājuma dēļ pārtika var kļūt dārgāka, taču tas var notikt ar ievērojamu laika nobīdi. Kādu brīdi sadārdzinājumu ražotāji (gan zemnieki kā izejvielas ražotāji, gan piena pārstrādātāji) iznesīs uz saviem pleciem. Ja degvielas cenas, sākoties siltākam laikam, nekritīsies, pārtikas varētu kļūt dārgāka rudenī.
