Tuvojoties mācību gada beigām, kā katru gadu aktualizējas jautājums, ko garajā vasaras brīvlaikā darīt skolēniem, kuru vecāki aizņemti darbā, kuriem nav radinieku laukos un ģimeņu budžets liedz dalību dārgās nometnēs. Viens no iepriekš apspriestiem variantiem ir līdzīgi kā lielā daļa ES valstu noteikt garāku mācību gadu, kad uz skolu jādodas arī daļu jūnija vai augusta, līdz ar to kaut nedaudz skolēnus atslogojot gada garumā.
Maija Actiņa, Jelgavas 1. ģimnāzijas direktora vietniece mācību darbā:Ja lemj par mācību gada pagarināšanu, varianti varētu būt dažādi. Manuprāt, drīzāk tas būtu jāsāk nedaudz agrāk – augustā –, jo otrais semestris ir ļoti garš ar salīdzinoši īsām Lieldienu brīvdienām. Ja to visiem pagarinātu, eksāmenu sesija beigtos pēc Jāņiem, kas jau ir krietni vasarā. Varētu arī nolemt, ka uz skolu augustā jādodas tikai tiem, kam vidējā atzīme ir zem sešām ballēm, jo mācību gada sākumā parasti tiek atkārtota iepriekšējā gada viela. Savukārt, ja gadu «pastieptu», šo laiku varētu atvēlēt, piemēram, zinātniski pētnieciskajai darbībai, lai tā nebūtu jāveic mācību laikā. Skolēni tomēr ir noguruši, ja viņiem dienā ir astoņas stundas. Taču tās organizēt pagarinātajā laikā nebūtu vienkārši, jo tad jāmaina arī programma, kas paredz konkrētu stundu skaitu nedēļā. Bērni droši vien nebūtu īpaši iepriecināti, ja mācību gads tiktu pagarināts vai sāktos agrāk. Daudziem vecākiem gan tas varētu patikt, zinot, kāda ir situācija ar bērnu nodarbinātību vasarā vai iespējām piedalīties mākslas, sporta vai atpūtas nometnēs. Daudziem skolēniem trīs mēnešos vienkārši nav ko darīt. No otras puses – pēc saspringtā mācību gada viņi ir pelnījuši atpūtu. Antra Miezīte, divu skolēnu mamma:Bērniem gribas garāku brīvlaiku, bet vecāki bieži vien saskaras ar problēmu, ka nav kur īsti viņus likt šajos mēnešos. Skolā bērni vismaz būtu pie vietas. Mūsu ģimenē meita, kurai ir 12 gadu, pati plāno savu laiku un atrod, ar ko nodarboties. Grūtāk klājas astoņgadīgajam dēlam. Viņš skolā reiz tā arī pajautāja, vai nevar brīvlaikā nākt uz skolu, jo mājās ir garlaicīgi, un es viņu saprotu. Staigāt apkārt pa pilsētu mēs neļaujam, arī draugu pagalmā īsti nav. Atliek sēdēt mājās pie televizora, kādu reizi aiziet uz bibliotēku vai pie omes.Būtu labi, ja mācību gadu nolemtu pagarināt vai sākt agrāk, tomēr tam nevajadzētu notikt pēkšņi. Šajā laikā, manuprāt, bērniem nevajadzētu sēdēt pie grāmatām un burtnīcām. Varētu izdomāt ko interesantu, kā viņus ievadīt mācību gadā. Inita Juhņēviča, IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece:Jautājums par mācību gada pagarināšanu aktualizējas katru gadu. Šo diskusiju pamatā ir daļā sabiedrības valdošais uzskats, ka skolēni tiek pārslogoti ar mācību saturu. Pagarinot mācību laiku, to varētu izkārtot vienmērīgāk. Pastāv arī viedoklis, ka trīs mēnešu vasaras brīvdienas ir pārāk ilgas. Ja tiktu pagarināts mācību gads, izmaiņas skartu ļoti daudz aspektu. Piemēram, skolotāju darba organizāciju, eksaminācijas, konsultāciju un pēcpārbaudījumu organizēšanu skolēniem ar zemiem mācību sasniegumiem, reģistrāciju studijām augstskolās.Eiropas valstīs mācību gada garums ir vidēji 180 – 182 mācību dienas. Latvijā šajā mācību gadā – 173. Aptuveni tikpat garš tas ir arī Igaunijā, Lietuvā, Kiprā, Somijā, Grieķijā, Itālijā, Maltā, Portugālē, Īslandē. Jāpiebilst, ka skolēnu sasniegumus nevar saistīt ar mācību gada garumu, jo, piemēram, Somija un Igaunija, kur tas ir īsāks nekā vidēji Eiropas valstīs, starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos parāda ļoti augstus sasniegumus. Ja domājam par mācību gada pagarinājumu, mācības sākot augustā, jārēķinās, ka Latvijas sabiedrībā ir dziļi iesakņojusies tradīcija, ka 1. septembris ir pirmā skolas diena, Zinību diena, kas ir svētki gan bērniem, gan vecākiem, gan skolotājiem. Lai rosinātu diskusijas un noskaidrotu sabiedrības viedokli par mācību gada pagarināšanu, Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapas īpaši izveidotā sadaļā «Mācību gada pagarināšana: jā vai nē?» 2009. un 2010. gadā ikviens interesents bija aicināts izteikt viedokli un priekšlikumus. Tos apkopojot, secinājām, ka lielākā daļa viedokļu sniedzēju neatbalsta izmaiņas mācību gada un brīvlaika plānojumā.
