Balkāni, beidzoties cīņām par Kosovas provinci, nonākuši uz bankrota robežas.
Balkāni, beidzoties cīņām par Kosovas provinci, nonākuši uz bankrota robežas.
Kosovas un Serbijas laukos vēl kūpēja nesen sprāgušo bumbu izrautās bedres, kad Eiropas Savienības birokrātu prātos jau tika lēstas izmaksas, ko prasījis un vēl prasīs šis karš. Alberts Šveicers, dižais XX gadsimta humānists, sacījis, ka vislielākā vērtība ir cilvēka «kailajai» dzīvībai. Rietumu politiķi šo aksiomu mēģina šobrīd pārtulkot merkantilisma terminos, izsverot, cik tad liela ir šī vērtība?
Pirmo darbu pie «izsvēršanas» sāks eksperti, kas Kosovā ieradīsies pēc NATO miera uzturēšanas spēkiem un kas novērtēs atjaunojamās infrastruktūras un dzīvojamo māju aptuvenās izmaksas. Atšķirībā no Bosnijas, kur Deitonas miera līgumā tika noteikta katra detaļa, tagad Rietumiem nākas darboties pilnīgā vakuumā: Kosova ir tukša, pārvaldes struktūras izpostītas, un nav kam spriest par atjaunošanu. (Kosovā strādā arī citi eksperti, kuru ziņojumi stindzina asinis dzīslās: nesen Kosovas dienvidrietumos atrasts nu jau kārtējais masu kaps, kurā atrakts 21 cilvēka līķis. No tiem 13 bija bērnu, bet piecas – sieviešu mirstīgās atliekas. Naidu, ko nesusi šo cilvēku nogalināšana, skaitļu summas nekliedēs.)
Latviešu politiķu iemīļoto teicienu par cāļiem, kurus skaita rudenī, būs apguvuši arī Eiropas Savienības kolēģi, jo tikai oktobrī parādīsies pirmais vērā ņemamais nodarīto postījumu apmēru un izmaksu uzskaitījums.
Tomēr jau tagad tiek «apsmadzeņotas» dažādas skaitļu kombinācijas, kas varētu atbilst summai, ko nosauks rudenī. Starptautiskais valūtas fonds, Vācijas Banka un Minhenes Aizsardzības universitāte savos pieņēmumos svārstās starp 11,5 un 17,5 miljardiem latu, pieņemot, ka Miloševiča atkāpšanās nav aiz kalniem un arī Serbija būs jāiesaista palīdzības programmā. Bēgļu apgāde un miera uzturēšanas spēku izmaksas šajos skaitļos netiek iekļautas (nākamajos piecos gados šajos pasākumos iecerēts izdot 12 miljardu latu). Šo skaitļu oponenti – Frankfurtes BHF banka uzskata, ka atjaunošanas darbi nākamajos piecos gados izmaksās vismaz 57 miljardus latu. Kā izejas punktu šim skaitlim banka ņēmusi summu, ko saņēmusi Bosnija – 3 miljardi latu. Salīdzinot abu valstu iedzīvotāju skaitu, Balkānu palīdzības nodrošinājumam jābūt vismaz 20 reižu lielākam.
Savukārt Aizsardzības universitātes ekonomisti publicējuši 35 lappušu garu pētījumu, kurā kopējās reģiona kara izmaksas līdz 2007. gadam lēstas ap 33 miljardi latu.
Lielās nosaukto summu starpības norāda galvenokārt uz to, ka arī skaitļiem mēdz būt politiska nokrāsa. Vācijā pieminētos desmitus miljardus pavada nerimtīgas baumas par jauniem nodokļu paaugstinājumiem.
Sava rūpe ir arī bombardētā reģiona robežas kaimiņvalstīm. Bailēs, ka rietumvalstu palīdzība tiks reducēta tikai uz Kosovas reģionu, kaimiņi steidz ziņot arī par savām vajadzībām. Bulgārijā zemnieki NATO uzlidojumu laikā nevarēja palaist raķetes krusas mākoņu kliedēšanai, bet rumāņu dravnieki uzskata, ka uzlidojumu izraisītās vides piesārņotības dēļ bites samazinājušas lidojumu biežumu. Katram savs krekls tuvāks, jo kara katastrofālās sekas izrāvušas milzīgus robus arī Bulgārijas un Maķedonijas valstu budžetos un samazinājušas to iekšzemes kopproduktu. Maķedonija prognozējusi 1999.gadam iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 6,5 procentiem. Gada vidū Maķedonijai nācās atteikties no četriem procentiem. Bulgārija savukārt šajā gadā rēķinājās ar ārvalstu investīcijām 0,6 miljardu latu apmērā, tomēr gada pirmajā ceturksnī valstī ieplūduši tikai 83 miljoni latu.
Ekonomiski iedragāto valstu vidū ir Ukraina, Ungārija, Grieķija, Turcija, Itālija un Slovēnija. Piemēram, Ukraina Donavas upes kuģniecības pārtraukšanas rezultātā zaudējusi 132 miljonus latu.
Smagi cietušās valstis, piemēram, Maķedonija cer, ka Rietumu palīdzība, atšķirībā no Bosnijas, tiks virzīta uz valsts ekonomikas atjaunošanu. Tādā gadījumā, pēc Maķedonijas finansu ministra Borisa Stojmenova domām, Kosovas nelaime kļūtu par «vienu no valsts pārstrukturēšanās epizodēm.»
Melnkalne, kas vēl aizvien ir Serbijas partnere Dienvidslāvijas federācijā, arī cer uz īpašu atbalstu pēckara periodā. Pasaules Banka no savas puses mēģinājusi šīs cerības attaisnot un ziņojusi, ka septiņas vadošās industriālās valstis vienojušās Dienvidslāvijai sniegt tikai humāno palīdzību, taču turpinās meklēt iespējas, kā palīdzēt Melnkalnei. Kamēr Melnkalne ar kritiskām piezīmēm pievērš Eiropas valstu uzmanību, Serbijā tiek gatavota augsne Miloševiča gāšanai. Opozicionāru kustības Serbijā kopš jūlija sākuma nepārtraukti organizē protesta akcijas, un pret Miloševiču vērsto petīciju jau parakstījuši vairāk nekā 150 tūkstošu cilvēku. Marti Ahtisāri, Somijas prezidents, kam bija svarīga loma sarunās, pēc kurām tika pārtraukts karš Kosovā, tomēr nelolo rožainas ilūzijas par Miloševiča gāšanu. Miloševičs aizies, bet nāks cits, kas arī bijis iesaistīts Kosovas slepkavībās. Sabiedrība nemainīsies vienā dienā, kā to jau vairākkārt ir pierādījuši notikumi Irākā, Čīlē, kur diktatori aizstāvēti līdz pēdējai asins lāsei. Nabadzībai un ekonomiskajiem rādītājiem šajos gadījumos nav noteicošā loma. Serbijas Atjaunošanas kustības (SPO) vadītājs Draškovičs jau pabrīdinājis pasaules sabiedrību, ka Serbija šobrīd ir ļoti tuvu pilsoņu karam. Rietumu sabiedrotie, aktīvi pieprasot atstādināt Miloševiču un liedzot humāno palīdzību izpostītajai valstij, kur vēl aizvien ir noteiktas sankcijas par ūdens un elektroenerģijas padevi, netieši provocē Serbiju uz šo iekšzemes karu, kura ilgums, upuru skaits un sekas nav paredzamas.
Kosovas kara līdzšinējās izmaksas
NATO gaisa karš – 3,5 miljardi latu;
Bēgļu uzņemšana un aprūpe – 0,64 miljardi latu
Kara nodarītie postījumi Dienvidslāvijā – 8,5 miljardi latu (pēc Belgradas sniegtā ziņojuma – 72 miljardi latu):
Sagrautas fabrikas un rūpnīcas (pēc dienvidslāvu sniegtās informācijas – 200);
45 tilti;
5 civilās lidostas;
2 (no trim) naftas pārstrādes uzņēmumi;
12 dzelzceļa līnijas;
10 ceļu maģistrāles;
Dienvidslāvijas militārās izmaksas – 0,64 miljardi latu,
Tautsaimniecības izdevumi Dienvidslāvijā un kaimiņvalstīs – 1,3 miljardi latu,
Miera spēku izvietošana (50 000 karavīru) – 2,6 miljardi latu.
Dienvidslāvijas kaimiņvalstīm nodarīto zaudējumu aplēses:
Albānija – 280 miljonu latu:
440 000 bēgļu uzņemšana;
Minimālie muitas ieņēmumi;
üZaudējumi, ko radījusi valsts uzņēmumu slēgšana un transporta līdzekļu rekvizēšana.
Maķedonija – 300 miljonu latu:
245 000 bēgļu uzņemšana;
Tirdzniecības partnera Dienvidslāvijas zaudējums (eksports sastādīja līdz 23%);
Tirdzniecība ar ārvalstīm sarukusi līdz 70 % (tranzītceļu zaudējums);
12 000 bezdarbnieku piepulcējušies pašreizējiem.
Horvātija – 275 mijoni latu:
üSmagas sekas tūrisma industrijā;
Maza ārvalstu investoru ieinteresētība.
Bosnija – Hercegovina – 80 miljonu latu:
Tirdzniecības partnera Dienvidslāvijas zaudējums (sastādīja 43% kopējā eksporta).
Rumānija – 150 miljonu latu:
Eksporta līgumu, izejvielu piegādātāja (mašīnbūves un ķīmijas nozarēm) zaudējums;
Eksporta pārvadājumu samazinājums pa Donavu;
Videi nodarītie kaitējumi, eksplodējot Dienvidslāvijas ķīmijas rūpnīcām un naftas
pārstrādes uzņēmumiem;
Smagas sekas tūrisma industrijā.
Bulgārija – 205 miljonu latu:
Tirdzniecības ceļu pārrāvums;
Iedragāta tūrisma industrija;
Zaudējumi nodokļu un muitas ieņēmumos;
Rietumu investīciju zudums, minimāla interese par 1999.gadā iecerētajiem privatizējamiem objektiem – «telekomu», bankām un naftas pārstrādes uzņēmumiem.
Starptautiskā valūtas fonda (SVF) dati
