Turpinām publicēt domes priekšsēdētāja Ulda Ivana un izpilddirektora Jurija Stroda atbildes uz trešdienas sarunā uzdotajiem «Ziņu» žurnālistu un lasītāju jautājumiem.
Turpinām publicēt domes priekšsēdētāja Ulda Ivana un izpilddirektora Jurija Stroda atbildes uz trešdienas sarunā uzdotajiem «Ziņu» žurnālistu un lasītāju jautājumiem. Vakardienas publikācija beidzās ar secinājumu, ka par visu ir jāmaksā.
Kā jūs vērtējat to, ka kultūras un izglītības darbinieki saņem algas oficiālā iztikas minimuma līmenī, kas, kā zināms, ir zemāks par faktisko?
Ja saņemtās algas skaitlim būtu vismaz vēl viena nulle klāt, tiešām daudzu problēmu nebūtu. Bet ir jautājumi, ko mūsu vairs nepieminētais Markss parāda sava «Kapitāla» pirmajā daļā. Viena lieta – cik pēc paša domām maksā tavs darbs, bet otra – cik no šā darba dabū pretī. Tik, cik naudas ienāk nodokļos, tik arī budžetā ir. Turklāt izglītības darbinieku algas nenosaka pašvaldība. Tā ir valsts noteiktā daļa.
Kāds ir bezdarba stāvoklis pilsētā un kā pašvaldība stimulējusi jaunu darba vietu radīšanu?
Pie mums pašlaik ir process, kas daudzas pilsētas skāra pagājušajā gadā. Darba vietu skaits ir ievērojami samazinājies. Pagājušajā gadā oficiāli bija 4,5 procenti bezdarbnieku, šogad – 8,7 procenti. Turklāt par bezdarbnieku netiek atzīts cilvēks, kas neprot valsts valodu, līdz ar to faktiski bezdarba procents varētu būt 12 līdz 15.
Pašvaldība tieši nevar veicināt uzņēmējdarbības attīstību. Darba vietu radīšana valsts uzņēmumos ir Privatizācijas aģentūras rokās. Ēku izīrēšana – attiecīgo ēku īpašnieku rokās. Lai veicinātu uzņēmējdarbību, ir nepieciešams lēmums valsts līmenī par rūpniecības attīstības īpašo zonu. Vai arī jāmēģina panākt, lai Jelgavai tiek piešķirts problēmu pašvaldības nosaukums.
Pašvaldības darbinieki kopā ar dāņiem iesnieguši PHARE projektu par uzņēmējdarbības centra izveidošanu pilsētā. Tā būtu viena ēka – telpas jaunajiem censoņiem – pavāriem, frizieriem u.c., kas, izmantojot komunālo maksājumu atvieglojumus, varētu iekrāt kapitālu startam patstāvīgā biznesā.
Nodokļu maksātāji jautā, kas par ko domē ir atbildīgs. Viņi grib zināt arī, pēc kādiem principiem tiek noteiktas domes darbinieku algas un cik lielas tās ir?
Domes priekšsēdētājs atbild par lēmumu sagatavošanu, pieņemšanu un to atbilstību likumam. Domes darbs, saikne ar valsts struktūrām, rīcība ārkārtējās situācijās ir domes priekšsēdētāja kompetence. Pašvaldības iestādes, uzņēmumi, organizācijas ir izpilddirektora rokās. Par atsevišķiem dienestiem atbildīgi ir domes departamentu vadītāji. Komunālā saimniecība un tajā skaitā namu pārvaldes ir pilsētsaimniecības departamenta direktora Aigara Ozola pārziņā. Sociālo aprūpi un veselības aizsardzību pārzina sociālā departamenta direktore Rita Stūrāne. Izglītības un kultūras lietu departamentu (skolas, pirmsskolas iestādes, kultūra un sports) vada Gunārs Kurlovičs. Ceturtais, kas vēl nav izveidots, domē būs finansu un ekonomikas departaments.
Domes darbinieku algas regulē Ministru kabineta noteikumi. Priekšsēdētājam noteikta 1. kategorijas ierēdņa alga, reizināta ar koeficientu 1,15. Pašreiz tā varētu būt 348 lati, taču Jelgavas domes priekšsēdētājs saņem iepriekšējo algu – 290 latu. Izpilddirektoram, kā jebkurā pašvaldībā, pamatalga ir 140 latu plus piemaksa līdz 30 procentiem. Departamentu vadītājiem pamatalgā noteikti 102 lati un līdz 30 procentu piemaksa. Domē ir arī štata vienības, kas saņem 38 latus.
Jelgavā administrācijas izdevumi procentos no budžeta salīdzinājumā ar citām lielajām pilsētām ir vieni no mazākajiem, un arī starp visām Latvijas pašvaldībām Jelgavas domes administrācijas izdevumi ir mazāki par vidējo.
Kāds lasītājs jautā, vai tiešām «Siltumtīklu» direktors algā saņem 1000 latu? Kā tas iespējams uzņēmumā, kas esot tuvu bankrotam? Kas nosaka pašvaldības uzņēmumu vadītāju algas?
Pašvaldības uzņēmumos likums darbinieku algas neregulē. Slēdzot darba līgumu, dome nosaka pamatalgu uzņēmuma vadītājam. «Siltumtīklu» direktoram tā noteikta septiņu minimālo mēnešalgu apmērā (266 lati – red.). Iespējams izmaksāt arī premiālo piemaksu ne vairāk kā 50 procentu apmērā no pamatalgas. Runājot par atbildību, – domes priekšsēdētājam tā ir mazāka nekā direktoram «Siltumtīklos», uzņēmumā, kur grozās lielas vērtības, kur ir saistība ar mazuta tirdzniecību un jūtams liels spiediens.
Algas parasti tiek pieminētas saistībā ar darba pienākumu izpildi. «Ziņās» pienāk daudz sūdzību par 1. namu pārvaldes darbu. Arī citās namu pārvaldēs iedzīvotāji nevar sagaidīt pieteikto remontdarbu veicējus.
Pirms meklēt palīdzību, iedzīvotājiem vajadzētu izlasīt, kādus remontdarbus no namu pārvaldes puses paredz īres līgums. Piemēram, skalojamās kastes un pilošu krānu remonts jāveic īrniekam pašam. Tas, protams, nenoliedz namu pārvaldes meistaru palīdzību iespēju robežās. Ar 1. namu pārvaldi ir problēmas jau kopš 1991. gada. Sociālo lietu komiteja ir lūgta izskatīt 1. namu pārvaldnieces atbilstību ieņemamajam amatam.
Daudziem joprojām grūti saprast, par ko tad ir īres maksa, kas tagad ievērojami paaugstināta.
Reālās mājas uzturēšanas izmaksas ir 18 līdz 30 santīmu par kvadrātmetru, un īres maksa joprojām tās nesedz. No īres naudas apmaksā sētnieka darbu, zemes nomu, kārtējo remontu, pārvaldes darbu. Tajā vajadzētu būt ietvertai arī amortizācijai – uzkrājumam kapitālajiem remontdarbiem, taču ar Jelgavā pašreiz noteikto īres maksu amortizācijas joprojām nebūs. Pašvaldībai nav iespēju namu pārvaldes dotēt no budžeta. Tas arī nebūtu taisnīgi, jo pašvaldības mājās dzīvo tikai daļa nodokļu maksātāju. Lai kaut nedaudz palielinātu namu pārvalžu ienākumus, atbalstām nedzīvojamo telpu iznomāšanu. Šobrīd tā veido apmēram 10 procentu no kopējiem īres ienākumiem.
