«Ziņas» jau rakstīja, ka siltummezglu izbūves sakarā Jelgavā ir duāla situācija.
“Ziņas” jau rakstīja, ka siltummezglu izbūves sakarā Jelgavā ir duāla situācija. Turklāt vairākos līmeņos. Pasaules Bankas (PB) finansētā siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijas projekta laikā uzstādīto siltummezglu izbūves un montāžas darbus saskaņā ar Domes lēmumu apmaksāja daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji.
Siltummezglu montāžas un uzstādīšanas izmaksas pārsniedza 550 000 latu, ko Nekustamā īpašuma pārvalde (NĪP) īres maksā iekasēja no attiecīgo māju iedzīvotājiem.
Izmaksas iekļautas apkures tarifā
Par vēlākajos gados siltumtīklu uzņēmuma uzstādītajiem siltummezgliem, piemēram, RAF un Aspazijas ielas masīvā, šie maksājumi no māju iedzīvotājiem netika iekasēti. Uz Jelgavas Policijas pārvaldes jautājumu, vai RAF masīva iedzīvotāji ir maksājuši par siltummezglu uzstādīšanu, NĪP vadītājs Juris Vidžis atbildējis, ka viņa rīcībā nav ne šādas informācijas, ne attiecīga līguma. Savukārt par “Rimidal V” apsaimniekotajām mājām Aspazijas ielā policijas lēmumā norādīts uz maksātnespējīgā siltumtīklu uzņēmuma atbildi. Proti, viena no siltumtīklu sanācijas plāna pasākumu prioritātēm bija siltuma zudumu samazināšana, turpinot centrālo siltumpunktu likvidāciju un četrcauruļu sistēmu pārveidošanu divcauruļu sistēmās, izmantojot saimnieciskās darbības rezultātā iegūtos līdzekļus. Lēmumu par siltummezglu izbūvi “Rimidal V” apsaimniekotajās mājās siltumtīklu uzņēmums pieņēmis pēc detalizētas objekta izpētes, kurā konstatēts: karstā ūdens tīkli un karstā ūdens sagatavošanas iekārtas ir sliktā tehniskā stāvoklī un to turpmākā ekspluatācija iedzīvotājiem nespēs nodrošināt kvalitatīvu karstā ūdens piegādi. Jautājums par siltumapgādes sistēmu pārveidi un siltummezglu uzstādīšanu saskaņots ar “Rimidal V”.
Siltumtīklu uzņēmums aizmirsis piebilst, ka Aspazijas ielas namu dzīvokļu īpašnieki kopsapulcēs nobalsoja pret šādu rīcību, tomēr viņu tiesības netika ņemtas vērā. Uzņēmums arī “aizmirsis”, ka sistēmu nomaiņas dēļ ne vienā vien mājā parādījās karstā ūdens piegādes problēmas, kas nav atrisinātas vēl līdz šai dienai. Siltumtīkli formāli norāda, ka vainojamas “aizaugušās” ēku iekšējās sistēmas. Taču tās “aizauga” tieši siltumtīklu darbošanās nedēļā. Aukstā ūdens sistēmai, kuru pārveide neskāra, spiediena problēmas nepastāv.
Domes izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks “Ziņām” jau skaidroja, ka Jelgavā kopš siltumapgādes projekta realizācijas izveidojusies no citām pilsētām atšķirīga situācija un siltummezgli atrodas siltumapgādes uzņēmuma, nevis mājas īpašnieku vai apsaimniekotāju īpašumā. Tagad pašvaldībai jācieš toreizējās Domes pieņemtā lēmuma dēļ.
Daļa maksā par sevi un citiem
Taču ar siltummezglu uzstādīšanu NĪP apsaimniekotajos RAF masīva namos un kādreizējās dzelzceļnieku mājās, ko apsaimnieko “Rimidal V” un “Nebruk Jelgava”, arī nākamais Domes sasaukums un pašvaldības vadība ir pieļāvusi lielas jukas un nebūt ne godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem, par kuriem tai būtu jārūpējas. Proti, siltummezgli iegādāti un uzstādīti par siltumtīklu saimnieciskās darbības rezultātā iegūtajiem līdzekļiem un izmaksājuši vairākus simtus tūkstošus latu (divās dienās “Ziņām” no SIA “Jelgavas koģenerācija” neizdevās iegūt precīzu summu). Šie līdzekļi jau ir iekļauti pilsētas siltumapgādes tarifā. Tādējādi iedzīvotāji, kuru mītnēs siltummezgli uzstādīti PB projekta gaitā, maksāja par montāžas darbiem konkrētajā namā, bet tagad ar siltumtarifu maksā par citās mājās uzstādītajām iekārtām.
V.Ļevčenoks uz jautājumu par neatbilstībām atgādināja jau minēto nepieciešamību visās pilsētas mājas nodrošināt kvalitatīvu siltumpiegādi un norādīja, ka pēc loģikas siltummezgli bija jāpērk un jāuzstāda pašām mājām, citās pilsētās to dara apsaimniekošanas uzņēmumi. Konkrēta atbilde tā arī netika sagaidīta. Uz atkārtotu jautājumu izpilddirektora vietnieks atbildēja, ka 2001., 2002. un 2003. gadā daudzi iedzīvotāji no RAF masīva, “Rimidal V” un “Nebruk Jelgava” apsaimniekotajām mājām sūdzējušies par slikto apkures darbību. Lai namus nodrošinātu ar normālu siltumapgādi, siltumtīklu uzņēmums bija spiests no saviem līdzekļiem tajās uzstādīt siltummezglus. PB projekta laikā mājas bija vai nu a/s “RAF”, vai valsts īpašumā, pašvaldība tajās nevarēja ieguldīt savus un PB līdzekļus. Protams, Dome varēja pieņemt lēmumu, ka par darbiem maksā no apsaimniekotāju līdzekļiem. Bet namiem nebija naudas uzkrājumu.
Pretruna par izpirkšanu
Pēc iepriekšējās publikācijas iedzīvotāji vērsuši uzmanību uz NĪP atbildēm, ko tā sniegusi policijai. Proti, NĪP norādījusi, ka siltummezglu montāžas darbu izmaksas precizētas 2000. gadā. Nav saprotams, kāda precizēšana gan iespējama, ja katram siltummezglam, nododot to ekspluatācijā, vajadzēja būt attiecīgam aktam ar izmaksām. Laikraksta lasītāji “Ziņām” arī izteikuši versiju, ka siltummezgli, iespējams, ierīkoti par PB kredīta līdzekļiem, bet vēlāk šie izdevumi vienkārši “piekabināti” iedzīvotāju maciņiem.
V.Ļevčenoks apgalvo, ka no A līdz Z ir izstudējis visus dokumentus par siltummezglu izbūvi un uzstādīšanu, un atgādina, ka PB projekts bija nepieciešams pilsētas siltumapgādes sistēmas sabrukšanas procesa apturēšanai. Tā gaitā pilsētā daļēji uzstādītas siltummezglu iekārtas (395 mezgli jeb 64 procenti no kopskaita). Tā kā rehabilitācijas projekts paredzēja tikai siltummezglu iegādi, tajā nebija iekļauti montāžas un remonta darbi, tādēļ Dome izsniedza aizdevumu. 1997. gada 31. jūlijā Dome pieņēma lēmumu “Par to naudas līdzekļu atmaksu, kas izmantoti siltummezglu iegādei un uzstādīšanai”. 1998. gada 12. februārī pieņemts jauns lēmums. Saskaņā ar to Domes izsniegtā aizdevuma (1997. gadā līdz 300 000 latu, 1998. gadā līdz 250 000 latu) atmaksa jāveic no dzīvokļu īres maksas. To iekasē NĪP (līdz 1998. gada 1. augustam 0,02 lati par kvadrātmetru, no 1998. gada 1. augusta – 0,03 lati). Iekasētā summa NĪP katru gadu jāieskaita pilsētas budžetā.
Lēmumā arī norādīts, ka pēc celtniecības montāžas darbu atmaksas iedzīvotāji līdz 2012. gadam varēs siltummezglus izpirkt. Tā kā 2000. gadā siltumtīklu uzņēmumu atzina par maksātnespējīgu un vēl līdz šodienai maksātspēja nav atjaunota, siltummezgli palika maksātnespējīgā uzņēmuma īpašumā. Pēc maksātspējas atjaunošanas, iespējams, iedzīvotāji siltummezglus varētu atpirkt no siltumtīklu uzņēmuma nomnieka SIA “Jelgavas koģenerācija”.
Šajā vietā rodas pretrunas ar citu apgalvojumu un māju vecāko sapulcēs pausto informāciju. Proti, siltummezgli pirkti par PB kredītu, kura atmaksu līdz ar siltumtīklu uzņēmuma maksātnespēju uzņēmusies pašvaldība no pilsētas budžeta, tātad arī no iedzīvotāju līdzekļiem. Siltummezglu izpirkšana savukārt nozīmē, ka iedzīvotāji par tiem maksās dubultā. Turklāt siltumtīklu uzņēmums nodots nomā SIA “Jelgavas koģenerācija”. Pašvaldība firmai devusi neierobežotas peļņas iespējas, un siltummezglu pārdošana nozīmē tikai papildu peļņas jeb, kā tautā saka, “uzvārīšanās” iespēju.
V.Ļevčenoks skaidro, ka visi pamatlīdzekļi, ko apsaimnieko “Jelgavas koģenerācija”, ir siltumtīklu uzņēmuma īpašums, savukārt Domei pieder vairāk nekā 72 procenti uzņēmuma akciju. Šāda pamatlīdzekļu pārdošana būtu iespējama tikai ar akcionāru sapulces lēmumu, t.i., arī ar Domes lēmumu. Izpilddirektora vietnieks atgādina, ka 2000. gadā, kad pasludināja uzņēmuma maksātnespēju, PB kredīta apmaksu pārņēma Dome, kas ir lielākais maksātnespējīgā uzņēmuma kreditors vairāk kā 12 miljonu latu apmērā. Ja Dome kredītu nebūtu pārņēmusi, pašvaldība varēja pilnībā pazaudēt siltumtīklu īpašumu. Tāpēc jautājums par “uzvārīšanos” vērtējams kā nekorekts vai uzdots, nepārzinot tā laika situāciju.
Caurspīdīgums un iedzīvotāju pārstāvniecība
Pēc iepriekšējās publikācijas “Ziņas” situāciju Jelgavā aicināja novērtēt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai. Ministrs Māris Kučinskis atzīst, ka daudzie jautājumi un atbildes liecina par zināmu “plaisu”, kas izveidojusies starp dzīvokļu īpašniekiem, apsaimniekotājiem un siltuma ražotājiem. Jelgavas Domes uzdevums ir pilnībā ieviest skaidrību par visiem procesiem. Un izdarāms tas ir, tikai nodrošinot pilnīgu atklātību, tajā skaitā par visām siltummezglu izmaksām.
Siltummezglu uzstādīšana ir lietderīgs pasākums, par kura efektivitāti iedzīvotāji pārliecinās, ja daudzdzīvokļu mājā ir noteikts apmācīts cilvēks, kas pilnvarots regulēt siltuma patēriņu. Arī iedzīvotājiem – dzīvokļu īpašniekiem – ir svarīgi izveidot savu pārstāvniecību, kas seko līdzi izvēlētā apsaimniekotāja darbībai, saņem atskaites, pastāvīgi kontaktējas ar visiem enerģijas piegādātājiem un par to informē pārējo dzīvokļu īpašniekus. Siltumizmaksas kļūst reāli redzamas, un, ja māja ir puslīdz normālā tehniskā stāvoklī, tās arī samazinās.
Siltummezglu uzstādīšanas izdevumi nav sedzami no budžeta. Vai nu iedzīvotāji ilglaicīgā periodā sedz šīs izmaksas, vai arī to avots tiek iestrādāts siltumtarifā.
Pastāvot caurspīdīgumam un iedzīvotāju pārstāvniecībai, jautājumu izskaidrošanai un pilnvērtīgai atskaišu sistēmai, problēmām nevajadzētu būt, secina ministrs. Diemžēl daudzās pilsētās namu apsaimniekošana palikusi sociālisma līmenī. Iedzīvotāji nedibina īpašnieku biedrības, neizvirza savu pārvaldnieku, kas palīdzētu izvēlēties labāko apsaimniekotāju un sekotu līdzi tā darbībai. Savukārt no pašvaldības tiek piedāvāta par SIA pārdēvētā namu pārvalde, pašvaldības uzņēmums, kas saimnieko bez reālas konkurences, regulārām atskaitēm un informācijas. Rezultātā iedzīvotāji kritizē un gaida brīnumus, maksājot 7 – 12 santīmu par kvadrātmetru, bet pašvaldības uzņēmums uzskata sevi par īsto saimnieku, kuram nav nevienam jāatskaitās. RAPLM gatavo jaunu apsaimniekošanu regulējošu likumu, kurā kaut piespiedu kārtā tiks mēģināts iedzīvināt konkurenci starp apsaimniekotājiem un mehānismu, lai iedzīvotāji – dzīvokļu īpašnieki – nonāktu pie kopēja viedokļa par mājas saglabāšanu ilgtermiņā, nevis tikai skatītos uz pašreizējo ekonomisko situāciju.
Mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanas nozīme
RAPLM Mājokļu politikas departamentā “Ziņas” noskaidroja, ka ministrija pārrauga pašvaldības kā publisko tiesību subjekta darbību, tai realizējot vietējo un rajonu (reģionālo) pārvaldi. Tādējādi RAPLM var pārraudzīt Jelgavas Domes, bet ne SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” rīcību. RAPLM pagājušajā gadā lūgusi Valsts kontroli izvērtēt NĪP finansiālos darījumus saistībā ar maksu par siltummezglu uzstādīšanu un iespējamos pārkāpumus, kā arī KNAB – iespējamos interešu konfliktus.
Saskaņā ar likumu par dzīvokļa īpašumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu lemj dzīvokļu īpašnieku kopsapulce. Lai tā būtu tiesīga lemt, jāizveido dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai Civillikumā noteiktajā kārtībā jānoslēdz savstarpējs līgums par daudzdzīvokļu mājas kopīpašuma daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Savukārt atbilstoši likumam par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju ar nodošanas – pieņemšanas aktu jāpārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības. Kad tas izdarīts, dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir tiesīga lemt par mājas kopīpašuma daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, tostarp tā ir tiesīga izvēlēties citu apsaimniekotāju.
Mājokļu politikas departamentā “Ziņām” skaidroja, ka valstī būtu svarīgi, lai dzīvokļu īpašnieki pārņemtu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, jo, palielinoties konkurencei namu apsaimniekošanā, apsaimniekotāji būtu spiesti kvalitatīvāk veikt savu darbu. Attiecībā uz pašreizējo situāciju jelgavniekiem departamentā iesaka jautājumu risināt sarunu ceļā. Ja vienošanos nav iespējams panākt, strīds izšķirams tiesā.
“Ziņas” turpinās iepazīstināt ar citu institūciju vērtējumiem šai sakarā.
