Es nekad neesmu uzskatījis par nopietniem Eināra Repšes solījumus valsts budžetā papildus iekasēt 400 miljonus latu vai tūlīt dubultot veselības aprūpes budžetu.
Es nekad neesmu uzskatījis par nopietniem Eināra Repšes solījumus valsts budžetā papildus iekasēt 400 miljonus latu vai tūlīt dubultot veselības aprūpes budžetu. Taču ikvienam vismaz līdz 2003. gada budžeta apstiprināšanai ir tiesības tos uzskatīt par saprātīgiem. Arī D.Baltrumas kundze var domāt, ka paaugstinātās ministru algas «ir solis tieši uz to», «lai nebūtu nabago» («Zemgales Ziņas», 10.01.2003.). Laiks rādīs, vai tas tā būs.
Ministru algas līdz šim nekādas lielās nebija – tam nu ir jāpiekrīt. Taču, lai aizstāvētu to paaugstināšanu, nožēlojami kā argumentu izmantot mājienus par nezināmiem papildu ienākumiem, kas bijuši iepriekšējo valdību ministriem. Protams, ja Baltrumas kundzei ir ziņas par kāda ministra nelikumīgi iegūtajiem līdzekļiem, viņas pienākums ir vērsties prokuratūrā, nevis tenkot presē.
Ja runājam par papildu ienākumiem, tādi saskaņā ar likumu bija pieciem ministriem. Ekonomikas, labklājības, kultūras, vides un reģionālās attīstības, kā arī satiksmes ministrs pārstāvēja valsts intereses ministriju pārziņā esošos valsts uzņēmumos vai arī uzņēmumos, kuros ir valsts kapitāla daļas. Cik zinu, likumi nav mainīti un šos ienākumus saņem arī jaunās valdības ministri. Protams, bija ministri, kuriem piederēja zemnieku saimniecība vai citi īpašumi, kas arī deva peļņu. Tie ir uzrādīti viņu ienākumu deklarācijās. Taču miljonāru atšķirībā no pašreizējās valdības nebija. Toreiz nevienam arī neienāca prātā ar ziedojumu palīdzību savākt miljonu.
Varu apstiprināt, ka Ministru prezidenta Andra Bērziņa, ar kuru kopā, būdams preses sekretārs, nostrādāju divus ar pusi gadus, vienīgie ienākumi bija alga – 650 latu pirms nodokļu nomaksas. Arī A.Bērziņam bija iespēja paaugstināt algas, taču viņš izšķīrās to nedarīt, kamēr valsts iestādēs strādājošajiem tās ir zemas. Bērziņa valdība tika apstiprināta laikā, kad valstī vēl bija asi jūtamas Krievijas krīzes sekas. Tagad valsts attīstās, ko apstiprina arī 2002. gada rezultāti un nenoliedz pat jaunie ministri. Budžeta ienākumi visu laiku ir auguši, kas ļāva atrast naudu vēl vairāku neskaitāmo valsts vajadzību apmierināšanai. Es zinu, kā strādāja Ministru prezidents, kur palika viņa brīvdienas un vakara stundas, un Baltrumas kundzes mājienu bārstīšana ir apvainojoša.
E.Repše pirms vēlēšanām izteicās, ka par Ministru prezidenta algu kārtīgu uzvalku nevar nopirkt. Nezinu, cik izmaksā viņa uzvalki vai cik liela nauda vajadzīga Baltrumas kundzei, lai tiktu galā ar «sadzīves problēmām». Man gan šķiet, ka arī ministri, kuru alga bija 650 latu, nav uzskatāmi par mazturīgiem, un par šo summu iespējams iegādāties gluži pieklājīgus uzvalkus – tādus pašus kā citu valstu politiķiem. Vēlos arī piebilst, ka ministri nav algoti menedžeri, kuriem alga parasti ir viens no nozīmīgākajiem darba stimuliem. Ministri ir politiķi, kurus izvirza vēlēšanās uzvarējušās partijas. Viņi paši piekrita savai izvirzīšanai, savukārt premjeram, paaugstinot algu, neizdosies slikti strādājošo ministru vietās no privātuzņēmumiem pārvilināt labākus speciālistus. Valsts jau nav uzņēmums, un ministrus apstiprina parlaments.
Man nav žēl, ka cilvēkiem ir lielas algas. Es tikai nevaru piekrist, ka bija kaut kāds pamats tik milzīgam paaugstinājumam. Ņemot vērā to, kādā veidā algas palielināja, arī runas par atklātību tagad šķiet vismaz ciniskas. Ir jau taisnība, ka budžets to piecietīs, tikai nav skaidrs, kāpēc bija vajadzīga spuldzīšu skrūvēšanas kampaņa valsts iestādēs un kāpēc daži aktīvākie jau bija gatavi sākt atslēgt apkuri un ķerties pie radiatoru apzāģēšanas.
