Līdz dienai, kad vēlēsim savu pašvaldību, atlicis mazāk par mēnesi. Jau vairākkārt «Ziņas» lasītājiem skaidrojušas ar vēlēšanām saistītus jautājumus. Šoreiz par to, kas nosaka, cik katrā pašvaldībā jāievēl deputātu.
Līdz dienai, kad vēlēsim savu pašvaldību, atlicis mazāk par mēnesi. Jau vairākkārt “Ziņas” lasītājiem skaidrojušas ar vēlēšanām saistītus jautājumus. Šoreiz par to, kas nosaka, cik katrā pašvaldībā jāievēl deputātu. Daudzus arī noteikti interesēs, cik katra partija vai partiju apvienība var tērēt priekšvēlēšanu aģitācijai.
Cik deputātu jābūt katrā pašvaldībā
Bieži vien tiek jautāts, kāpēc vienā vai otrā pašvaldībā ir atšķirīgs deputātu skaits. Kas to nosaka? Izrādās, to, cik katrā pašvaldībā ievēlēs deputātu, noteic speciāls pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums. Tā otrajā pantā norādīts, ka domē vai padomē ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā. Atšķirīga pieeja ir attiecībā uz deputātu skaitu Latvijas galvaspilsētā. Likums paredz, ka tur jābūt 60 deputātiem. Turklāt nesenie grozījumi vēlēšanu likumā paredz, ka tikai Rīgas Domē līdzīgi kā Latvijas parlamentā Saeimā deputātus ievēl no partiju sarakstiem, kas ieguvušas vismaz piecus procentus vēlētāju balsu.
20 santīmu vienam vēlētājam
Cik naudas katra partija pirms vēlēšanām drīkst tērēt, lai vēlētājiem skaidrotu savu politiku, nosaka politisko organizāciju jeb partiju finansēšanas likums. Tas pieņemts jau gandrīz pirms desmit gadiem. Sākotnēji tajā nebija striktu ierobežojumu, cik līdzekļu partijas var tērēt priekšvēlēšanu aģitācijai. Pirms gada veiktie grozījumi tagad visai pamatīgi ierobežojuši tās naudas summas, kuras partijas oficiāli drīkst tērēt, veicot aģitāciju. Turklāt tas attiecas uz reklāmām plašsaziņas līdzekļos (raidošie un rakstošie), rīkojot masu pasākumus, iespiežot reklāmas bukletus un izvietojot aģitācijas plakātus ielu stendos. 2004. gadā pieņemtajos likuma grozījumos noteikts priekšvēlēšanu kampaņas tēriņu limits – 20 santīmu uz katru balsotāju iepriekšējās vēlēšanās.
Lai lasītājiem būtu vienkāršāk orientēties, tabulā norādīts balsstiesīgo vēlētāju skaits katrā pašvaldībā saskaņā ar informāciju par 2001. gada pašvaldību domes (padomes) vēlēšanām. Vēlētāju skaits tiek reizināts ar 20 santīmiem. Iegūtā summa ir tā, kuru katra partija drīkst iztērēt priekšvēlēšanu izdevumiem katrā vēlēšanu apgabalā.
***
Atļautie politisko partiju priekšvēlēšanu izdevumu apjomi 2005. gada pašvaldību vēlēšanās Jelgavā un rajonā
Pašvaldība; Balstiesīgo iedzīvotāju skaits (2001. gada pašvaldību vēlēšanas); Katras partijas aģitācijas kampaņas izdevumu summa
Jelgava 32428 6485,60
Kalnciems ar lauku teritoriju 1369 273,80
Cenu pagasts 2018 403,60
Elejas pagasts 1300 260,00
Glūdas pagasts 1472 294,40
Jaunsvirlaukas pagasts 1597 319,40
Lielplatones pagasts 500 100,00
Līvbērzes pagasts 1154 230,80
Ozolnieku pagasts 2212 442,40
Platones pagasts 999 199,80
Sesavas pagasts 1157 231,40
Sidrabenes pagasts 1217 243,40
Svētes pagasts 937 187,40
Valgundes pagasts 1303 260,60
Vilces pagasts 1252 250,40
Vircavas pagasts 897 179,40
Zaļenieku pagasts 1150 230,00
Piezīme: 2004. gadā Cenu un Ozolnieku pagasti apvienojās Ozolnieku novadā.
Pašvaldībā ievēlamo deputātu skaits
Pašvaldībasiedzīvotāji; Deputāti
līdz 2000 iedzīvotāju 7
no 2001 līdz 5000 9
no 5001 līdz 20 000 11
no 20 001 līdz 50 000 13
vairāk nekā 50 000 15
Jelgavā un rajona pašvaldībās ievēlamo deputātu skaits
Pašvaldība; Iedzīvotāji; Deputāti
Jelgava 66211 15
Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju 2544 9
Eleja 2558 9
Glūda 2824 9
Jaunsvirlauka 3315 9
Lielplatone 896 7
Līvbērze 2276 9
Ozolnieku novads 7698 11
Platone 1752 7
Sesava 1981 7
Sidrabene 1832 7
Svēte 1756 7
Valgunde 2112 9
Vilce 1960 7
Vircava 1810 7
Zaļenieku 1790 7.
