Ilggadējā Jelgavas skolotāja Cilda Gronska savu vārdadienu svin kopā ar dzimšanas dienu. Tādēļ viņai šie svētki vēl jo vairāk ir īpaši.
Ilggadējā Jelgavas skolotāja Cilda Gronska savu vārdadienu svin kopā ar dzimšanas dienu. Tādēļ viņai šie svētki vēl jo vairāk ir īpaši.
Par savu vārdu un arī profesijas izvēli viņa ir pateicīga tēvam Krišum Strautam, kurš savulaik Kurzemē bija kādas skolas pārzinis, vietējo koru un dramatisko kolektīvu vadītājs, baznīcas ērģelnieks – plašā apkārtnē labi ieredzēts, taisnīgs vīrs. “Padomju laikos skolotājus vārdā neuzrunāja, taču skolā bieži vien dzirdēju, kā skolēni cits citam saka: “Cilda nāk!” ar smaidu atceroties agrākos darba gadus, saka skolotāja. Viņa skolēnus vienmēr centusies uzrunāt vienādi, proti, uzvārdā. Tā, lai katrs saprot, ka skolotāja pret visiem cenšas izturēties līdzīgi. Tāds taisnīgas vienlīdzības princips viņai bijis īpaši svarīgs administratīvajā darbā, strādājot par direktora vietnieci gan Jelgavas 4. vidusskolā, gan arī Auces vidusskolā. Skolotāja darba skaistums, pēc svētku gaviļnieces domām, slēpjas apstāklī, ka tu vienmēr atrodies starp jauniem cilvēkiem. “Un kurš gan jaunībā nav skaists!” saka šarmantā kundze cienījamos gados.
Neskaitot ģimeni un skolu, Cildas Gronskas sirdsprieks ir ziedi. Šī mīlestība nāk gan no vecākiem, gan arī no diemžēl jau aizsaulē aizgājušā vīra profesora LLU rektora Imanta Gronska. Pat dzīvojot Kubā, kur savulaik profesors Gronskis konsultēja pasniedzējas, ģimene iekārtojusi krāšņu puķu dārzu. Cildas kundzei tāpat kā meitai Inai patīk, ka tuvinieki dāvina ziedu sīpolus un augus puķu podā. Viņai ir prieks ziedu atkal un atkal uzziedināt.
