Darba tirgum atveseļojoties, arvien būtiskāks ir jautājums – kā noturēt darbiniekus? Tieši viņi ir uzņēmuma nozīmīgākais posms, kas klienta skatījumā veido konkrētā uzņēmuma zīmola vērtību. Taču to ne pavisam nevar attiecināt uz mūsu pašu lieluzņēmumu «Larelini», kas par savu produkciju un darba ražīgumu ir gatavs stāstīt sausu muti, bet, tiklīdz runa ir par godprātīgu attieksmi pret saviem darbiniekiem, tā sarunai nav laika. Šāda nostāja rīvē kanti uzņēmuma godam.Vadība attiecībās ar darbiniekiem izmanto dažādu taktiku, lai sasniegtu sev vēlamo rezultātu, – gan viltību, gan melus. Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieki ar bažām darba meklētājiem iesaka «Larelinu» piedāvātās vakances, jo jau gadiem klausījušies cilvēku stāstus par neizmaksātām algām un kavējumiem. Tāpat – Valsts darba inspekcija.Diemžēl tikai retais darbu pametušais saņemas un ir morāli gatavs gadiem ilgai tiesvedībai. Katram šādam tiesas procesam, kur no darba devēja puses tiek aizskartas darbinieka tiesības, būtu jāizskan ar skaļu blīkšķi. Var jau gausties, cik finansiāli grūti šodien izdzīvot uzņēmumiem, bet kur paliek cilvēciskais faktors? Darbiniekiem nevajadzētu ļaut sevi ekspluatēt, bet ražotnēm būtu jādomā ne tikai par naudu, bet arī par būtiskāko resursu – cilvēkiem. Lai bizness būtu veiksmīgs, nepietiek ar to vien, ka darba vietas aizpildītas. Svarīgāk, lai darbinieki tic uzņēmumam, kurā strādā.
