Par bērniņa veselību jāgādā vēl pirms viņa piedzimšanas.
Par bērniņa veselību jāgādā vēl pirms viņa piedzimšanas. Māmiņas grūtniecības un dzemdību norise, kā arī pēcdzemdību periods būs mazuļa veselības rādītājs turpmākajā dzīvē.
“Fitosan Plus” rehabilitācijas nodaļas vadītāja Ilga Vilka ir pārliecināta, ka vismaz divus gadus pirms mazuļa nākšanas pasaulē vecākiem jāievēro vairāki nosacījumi, lai bērniņš piedzimtu vesels, normāli augtu un attīstītos.
Svarīga ir fiziskā aktivitāte
Topošajai māmiņai jābūt fiziski stiprai. To var panākt ar sportošanu un regulārām pastaigām svaigā gaisā. Ilgstoša atrašanās pie datora rada psihoemocionālu slodzi, galvas un kakla muskuļu disbalansu, kas var radīt stājas traucējumus.
“Vecāki bieži grēko, mazuli uz bērnudārzu vedot ar mašīnu. No rīta, ja vien iespējams, šis ceļa gabals būtu jāmēro kājām – tas būtu daudz veselīgāk,” uzsver I.Vilka. Saspringto darba nedēļu daļēji var kompensēt aktīvas nodarbes brīvdienās. Holandē, piemēram, daudzas ģimenes vienu brīvdienu velta peldēšanai, bet otru – pastaigām. Šajā valstī ir izveidoti vairāki pastaigu parki, kur var braukt arī ar velosipēdu.
Pareizi spēlēties un gulēt
Vecākiem jāpavēro, kā viņu lolojums kustas, kā spēlējas, kā guļ un staigā. Ja kaut kas šķiet aizdomīgs, nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Jo agrāk tiks pamanītas izmaiņas bērna stājā, jo vieglāk tās būs novērst. Daktere stāsta, ka līdz piecu gadu vecumam bērna stājai jābūt izveidotai. Nedaudz saplacināta pēda un izgāzts vēderiņš ir pieļaujams līdz četru gadu vecumam. Tad īpaši jāuzmana arī, vai viens plecs bērnam nav zemāks par otru, vai pēdas ir vienmērīgi noslogotas (lai neveidotos X un O kājiņas). To var ietekmēt palielināts bērna svars, tādēļ jāizvēlas aktīvs dzīvesveids, kas samazinās svaru, bet ar vingrojumi un masāža palīdzēs koriģēt kāju formu. Dabiskās stājas elementu nepilnības obligāti jālabo.
Vecākiem jāuzmana, kā bērns rotaļājas. Ja viņam ir tendence spēlēties sēdus un maz pārvietoties, tā vairs nav norma. Normāli bērns attīstās kustībā, tādēļ nevajag liegt viņam skriet, lēkāt un kustēties.
Ārste I.Vilka gulēšanai iesaka izmantot cietāku matraci, neaizmirstot, ka neesam austrumnieki, kas guļ uz pagalēm. Jāskatās, lai atpūtas laikā ķermeņa dabiskie izliekumi nepadziļinātos. Līdz gada vecumam mazuli var guldīt bez spilvena, jo viņam ir izteikts saliecējmuskuļu tonuss. Lielākiem bērniem jāizvairās no pārāk augsta pagalvja, kas var veidot nepareizu muskuļu tonusu.
Gaitu ietekmē gūžas locītavas
Svarīga ir arī bērna gaita, tāpēc jāseko gūžas locītavu kustīguma izmaiņām. Agrāk trīs mēnešu vecumā katru mazulīti obligāti apskatīja ķirurgs, tagad tā nenotiek. Redzīgākiem jākļūst pašiem vecākiem. Piemēram, jānoskaidro iemesls, kāpēc bērns vienu pēdiņu griež uz iekšu, kāpēc sūdzas par sāpēm kājiņās. Pārbaudot bērnu gūžas locītavas, ārsti bieži secina, ka mazuļiem ir ierobežots locītavas kustību funkcionālais apjoms, ka pirmajā dzīvības gadā ar bērnu nav pietiekami strādāts, tāpēc nav pamanīta gūžas locītavu asimetrija. Viens no iemesliem – straujo vai sarežģīto dzemdību dēļ bērnam bijis palielināts muskuļu tonuss, kas netika novērsts.
Tas, cik pareizi attīstās bērna iegurņa kauli, ir viņa mugurkaula bāze. “Augums jāizveido pēc iespējas ātrāk, jo, bērnam augot, vēl daudz var labot. Meitenēm izmaiņas mugurkaulā vēlāk var iespaidot dzemdības,” skaidro I.Vilka.
Piecu sešu gadu vecumā ieteicams noteikt arī mazuļa gatavību skolai. Jābūt bērna gaitas, stājas un kustību pozitīvam novērtējumam. Vecākiem jāraugās, vai bērns prot ilgāku laiku nostāvēt uz vienas kājas, veikli nostaigāt pa taisnu līniju vai kādu barjeru. Svarīgi attīstīt sīko locītavu kustības, piemēram, pareizā satvērienā ķert un mest bumbu, to spert. Kustību nepilnības bērnam pēc tam var radīt lasīšanas, rakstīšanas, savstarpējās saskarsmes grūtības. 13 – 15 gadu vecumā pusaudžiem ir raksturīga mugurkaula krūšu daļas un krūšu kaula deformācija, kas var rasties straujas augšanas, nepiemērotas treniņa metodikas vai palielinātas slodzes dēļ sportojot.
Ēst visu, kas svaigs un zaļš
Lai būtu veseli un stipri kauli, būtiski ir ēst pārtiku, kurā netrūkst kalcija, magnija, vara un cinka, kas organismā veido saistaudus, palīdz augt matiem un nagiem un ietilpst kaulu struktūrā.
Pārtikā īpaši ieteicams lietot dažādus kāpostus, ķirbjus un kabačus, kā arī pākšaugus (zirņus, pupiņas). Īpaši vērtīgas ir mizas un pākstis. Būtiski bērna attīstībai ir piena produkti (īpaši skābpiena), tāpēc starp ēdienreizēm ieteicams ēst sieru bez maizes. Nelielā daudzumā veselīgi ir arī rieksti. Ieteicamas dažādu graudu putras, putna un jaunlopa gaļa, kas organismu aizsargā pret anēmiju, kā arī treknās zivis, piemēram, store un lasis.
