«Rudens ir mans gadalaiks, un arī izstādes atklāšana bija emociju pārpilna – mūzika, dzeja, ziedi, mūsu fotomodeļi, cilvēki ar rudens ziediem rokās un neviltotu smaidu sejā un sirdī. Tas viss tik ļoti uzlādēja,» pēc izstādes atklāšanas teica Ilze Strēle. Viņas un Jura Kalniņa fotogrāfijas aplūkojamas Zaļenieku kultūras nama Mazajā zālē līdz 30. oktobrim.
Pavasarī, saņemot uzaicinājumu Zaļenieku kultūras namā izveidot izstādi, I.Strēle sapratusi, ka negrib rīkot personālizstādi un nolēmusi uzrunāt J.Kalniņu. Abi iepazinušies mācību centra «Digital Guru» organizētajos dabas fotoplenēros, kur meistarklases pasniedzis Andris Eglītis. «Juris piekrita, un tad izstādes nosaukums «Harmonija» atnāca pats. Es zināju, ka ir jābūt bildēm, kurās ir cilvēki dabā, varbūt pat darbā,» stāsta I.Strēle. Tad sākusies fotogrāfiju atlase. Labam fotogrāfam jābūt nemanāmam
«Man un, domāju, arī Jurim patīk fotografēt dabu un cilvēkus dabā. Daba papildina cilvēku,» stāsta I.Strēle. Viņa nelabprāt fotografē studijā – svarīgi, lai apkārt būtu plašums. Tas, ka daba papildina cilvēku, arī ietekmējis izstādes nosaukuma izvēli. Fotografējot dabā, jāņem vērā pavisam citi aspekti, jāspēj atrast saikne starp cilvēku un dabu. Dabā jāatrod gaismas, jāsaprot, no kuras puses labāk fotografēt. Tas neesot ne vienkāršāk, ne sarežģītāk kā studijā, kur gaismas iespējams regulēt, bet citādi.
I.Strēle fotografē jau ļoti sen – kopš bērnības. Nopietnāk šai nodarbei pievērsusies pēdējos trīs četrus gadus. Savu pirmo spoguļkameru nopirkusi 2009. gadā un pieteikusies uz foto kursiem pie Daiņa Matisona, kurš visu salicis pa plauktiņiem. Tad sekojušas A.Eglīša meistarklases. Tāpat J.Kalniņš fotografē sen, bet nopietnāk pēdējos piecus gadus. Sācis ar filmiņu kamerām, tad kādu laiku fotografēšanu pametis, bet atsācis līdz ar digitālo fotoaparātu parādīšanos. Viņš labprāt fotografē sievieti kā dabas sastāvdaļu.
Pēc pamatnodarbošanās I.Strēle ir ārste un fotografēšanai pievērsusies dabiski. «Manuprāt, ļoti daudzi mediķi ir fotogrāfi, jo medicīna savā ziņā ir mākslas veids,» teic I.Strēle. Turklāt fotografēšana palīdzot atslēgties no ikdienas, sevišķi, ja ir iespēja aizbraukt plenēros ar domubiedriem. Daudz labāk gan patīk fotografēt vienai, bet esot patīkami plenēros pabūt kopā ar cilvēkiem, kam ir līdzīgas intereses.
Jēdziens «labs fotogrāfs» ir subjektīvs, jo katram var patikt cita fotogrāfa darbi, uzskata I.Strēle. «Ja fotoattēls patīk arī citiem, kaut vai vienam vai diviem, tas ir daudz.» Vēl ļoti daudz atkarīgs no cilvēka, kuru fotografē. Ir cilvēki, kuri nespēj pirmajā reizē atvērties, tāpēc fotogrāfam ar katru jāatrod saikne. Svarīgi arī tas, lai pats fotografējot konkrētajā vidē justos ērti. J.Kalniņš teic, ka labam fotogrāfam jābūt tādam, kuru nevar pamanīt, lai viņš nenobaidītu cilvēku. Sieviete un vīrietis pasauli redz dažādi
Abi fotogrāfi pārliecināti, ka svarīgākais nav fotoaparāts, bet gan tas, vai tu spēj saskatīt kaut ko interesantu, ko parādīt citiem. Tomēr J.Kalniņš piebilst, ka labs fotoaparāts palīdz īstenot daudzas idejas, ko ar vienkāršāku aparātu nebūtu iespējams izdarīt. «Fotoaparāts nav galvenais, bet ir kā labs instruments,» teic J.Kalniņš. Viņaprāt, daudzus fotogrāfus iespējams atpazīt pēc fotouzņēmumiem. Arī I.Strēle piekrīt, ka ar laiku izveidojas rokraksts, kas ļauj atpazīt autoru. Patīkami, ka arī pašas fotogrāfijas cilvēki iemanījušies atšķirt no citu darbiem.
Kaut abiem fotogrāfiem patīk fotografēt cilvēku dabā, I.Strēle teic, ka viņu fotogrāfijas ir visai dažādas. Pirmkārt jau to ietekmē dzimumu atšķirība – sievietes un vīrieša skatījums uz cilvēku un dabu atšķiras. «Mēs abi cilvēka un dabas harmoniju uztveram atšķirīgi, un atšķirīgi mēs to parādām citiem,» norāda I.Strēle, piebilstot, ka tā tam arī jābūt. Arī cilvēki abu radīto uztver un interpretē dažādi.
Izstādē apskatāmas vairākas melnbaltas J.Kalniņa fotogrāfijas. Viņš teic, ka krāsu izvēli nosaka, vai konkrētajā fotouzņēmumā tai ir nozīme. Ja svarīgāka ir sievietes forma un krāsa tikai novērš uzmanību, viņš izvēlas fotogrāfiju padarīt melnbaltu.
Abiem fotogrāfiem bijušas četras kopīgas izstādes. 2009. gadā I.Strēles darbi bija redzami fotogrāfu pulciņa izstādē Rīgas kafejnīcā. Piedalījusies arī konkursos, šogad iegūta otrā vieta Jelgavas pašvaldības iestādes «Kultūra» rīkotajā «Caur fotoobjektīvu raugos es». Divreiz I.Strēles darbi bijuši apskatāmi fotoakadēmijas izstādēs. Savukārt J.Kalniņš stāsta, ka viņam nav bijušas personālizstādes, taču šogad piedalījies jau astoņās. Viņš darbojas Rīgas fotoklubā, kas regulāri rīko izstādes, turklāt piedalījies arī dabas fotogrāfu organizētajās. ◆
