Ārsts Dmitrijs Sergejevs par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Zemgales reģionālā centra vadītāju sāka strādāt jūlijā. Lai gan mēneša laikā centrā būtiskas pārmaiņas vēl nav notikušas, dienests kopumā ir lielu pārmaiņu priekšā.
Sarunā Zemgales reģionālā centra vadītājs stāsta par gaidāmajām pārmaiņām un NMPD nākotnes vīziju, bet par dienesta svarīgāko mērķi uzskata nodrošināt iedzīvotājiem laicīgu, kvalitatīvu un nepārtrauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību.
– Kādas pārmaiņas gaidāmas NMPD darbinieku darba slodzē?
Pērnā gada sākumā NMPD, tāpat kā citās medicīnas iestādēs Latvijā, vēl pastāvēja tāds jēdziens kā pagarinātais normālais darba laiks un ārstniecības personām bija atļauts strādāt 60 stundu nedēļā, saņemot par virsstundām tādu pašu atalgojumu kā par normālu darba laiku, bet no pagājušā gada vasaras jau pakāpeniski sākta pāreja uz normālu darba laiku, tādu, kādu strādā citas valsts iestādes un dienesti, – 40 stundu nedēļā.
Šo pāreju no pagājušā gada jūlija bija iecerēts realizēt pakāpeniski vairāku gadu laikā, sākumā pārejot uz 55, tad 50, 45 un 40 stundām nedēļā. Taču šogad Satversmes tiesa lēma, ka pakāpeniskā pāreja neatbilst Latvijas Republikas Satversmei. Tas nozīmē, ka uz normālu darba laiku būs jāpāriet uzreiz un vairāk NMPD mediķi nevarēs strādāt jau no nākamā gada 1. janvāra.
Jauno modeli ieviešot, gan jāņem vērā, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmā un arī mūsu dienestā pastāv liels darbinieku trūkums. Liela daļa mediķu ir noformēti darbā uz pilnu slodzi, bet reāli strādā 50 stundu nedēļā un 200–210 stundu mēnesī, kas šobrīd vēl ir atļauts.
Latvijas reģionos iedzīvotāju skaits sarūk, viņiem pārceļoties uz Rīgu vai dzīvi ārvalstīs, bet NMPD brigāžu skaits reģionos nav pārskatīts gadiem. Darbinieku trūkums ir jūtams, tāpēc aicinām darbā sertificētus un nesertificētus ārsta palīgus, ārstus stažierus un ārstus rezidentus. Visvairāk vakanču šobrīd ir Jelgavā, Aucē un Aizkrauklē.
– Kā nodrošināsiet pakalpojuma nepārtrauktību, ja ārstniecības personas no nākamā gada 1. janvāra vairs nevarēs strādāt vairāk par 200 stundām mēnesī, bet NMPD brigāžu skaits netiks samazināts?
Dienests ir iecerējis vērienīgas pārmaiņas, kas galvenokārt skars brigāžu darba organizāciju. Darbinieki pārmaiņas uztver dažādi, un, protams, dienestam ir savs vēsturiskais mantojums. Taču ir izpētīts, ka pēdējos četros gados izsaukumu skaits valstī ir bijis bez būtiskām izmaiņām, bet gandrīz 50 procentos gadījumu tie bijuši nepamatoti.
Pilsētās un laukos situācija atšķiras. Laukos cilvēki ir pacietīgāki, bet pilsētnieki, ja tā var teikt, izlepušāki. Sevišķi bieži NMPD pakalpojumi nelietderīgi tiek izmantoti Rīgā. Iemesli tam ir vairāki: izsaucot brigādi, tiek lāpīti caurumi veselības aprūpes sistēmā, trūkst ģimenes ārstu, cilvēki nezina, kur vērsties, lielajās pilsētās bieži ir izsaukumi pie bezpajumtniekiem, alkoholiķiem, narkomāniem.
Kādos gadījumos jāizsauc NMPD, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.1529, un tie ir nelaimes gadījumi, avārijas, katastrofas, smagas mehāniskās, termiskās, ķīmiskās un kombinētās traumas, elektrotraumas, svešķermeņi elpošanas ceļos, slīkšana, smakšana, saindēšanās, kā arī pēkšņa saslimšana vai hronisku slimību paasināšanās, kas apdraud personas dzīvību.
Jāpiebilst, ka NMPD Zemgales reģionālajā centrā izsaukumi netiek pieņemti. Tos pieņem vienotajā centrā, zvanot pa tālruni 113 no jebkuras vietas Latvijā. Dispečeri izvērtē, vai izsaukumu nodot izpildei brigādei vai ārstam konsultantam konsultācijas sniegšanai pa telefonu, bet vieglākos gadījumos dispečeri konsultē paši. Praksē pierādījies, ka gandrīz 50 procentos izsaukumu apdraudējums cilvēka dzīvībai nepastāv, taču ne vienmēr to var izvērtēt telefoniski. Jāatzīmē, ka vieglākos veselības traucējumu gadījumos ārpus ģimenes ārsta darba laikā jebkurš iedzīvotājs konsultāciju var saņemt, zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.
Ministru kabineta noteikumi arī paredz, cik ilgā laikā jāizpilda augstas prioritātes izsaukumi – 75 procentos gadījumu pilsētās mums jāierodas 15 minūšu laikā, bet lauku teritorijās – 25 minūtēs. Mēs šīs prasības izpildām ar uzviju, esam krietni operatīvāki. 2017. gadā NMPD vidēji diennaktī saņēma 1690 zvanu, izpildīja 1210 izsaukumu, no kuriem tikai 650 jeb 53,8 procentiem pacientu tika konstatēts dzīvībai un veselībai kritisks stāvoklis. Vidējais brigādes ierašanās laiks pilsētās bija 9,2 minūtes, bet laukos – 17,1 minūte.
Kopumā Latvijā ir viena NMPD brigāde uz 10 200 iedzīvotāju. Bet, piemēram, Jēkabpilī ir viena uz 5400–6500 iedzīvotāju, tātad situācija labāka nekā vidēji Latvijā. Lietuvā ir viena brigāde uz 11 200 iedzīvotājiem, bet Igaunijā – uz 14 600 iedzīvotājiem. Pasaules Bankas ieteikums Latvijai ir viena brigāde uz 15 000 iedzīvotājiem. Savukārt ASV ir viena brigāde uz 70 00 iedzīvotājiem, bet tur gan ir pavisam cits veselības aprūpes sistēmas modelis.
Līdz šī gada augustam NMPD ikdienā strādāja 188 brigādes, no kurām 170 diennakts režīmā, bet 18 tikai dienā. Vidēji 80 procenti izsaukumu tiek saņemti dienā, naktī – vien 20 procenti. Tātad fakti liecina, ka mums savi resursi vairāk jākoncentrē uz dienas laiku.
Tā kā pagarinātais normālais darba laiks tiks atcelts un NMPD ārstniecības personāls varēs strādāt tikai 40 stundu nedēļā, lai nodrošinātu nepārtrauktību izsaukumu apkalpošanā, papildus darbā būtu jāpieņem 250 darbinieku, kas nav reāli. Vēl viens variants – būtu jāslēdz 20 brigādes vai jāatsaka aptuveni 600 zemas prioritātes izsaukumi diennaktī.
NMPD vadība pieņēma lēmumu – palielināt dienas brigāžu skaitu, atstājot nemainīgu kopējo brigāžu skaitu valstī. No 1. augusta neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem turpinās sniegt 188 brigādes, no tām 152 strādās diennakts režīmā, bet 36 būs dienas brigādes (līdz 1. augustam dienas brigāžu skaits bija tikai 18, tātad klāt nāk vēl 18). Turpmāko trīs gadu laikā, rūpīgi izvērtējot rezultātus, iespējams, ka dienas brigāžu skaits tiks palielināts vēl vairāk. Tātad diennakts brigādes tiks saglabātas, bet notiks darba optimizācija, brigāžu skaitu nemazinot.
Jelgavā dienas brigāde ir bijusi vienmēr, tāpēc kolēģi pārmaiņas uztver mierīgi. Jelgavā izveidojies labs kolektīvs – saliedēts un draudzīgs. Arī Rīgā pārmaiņas kolēģi uztver līdzīgi. Negatīvāk tajās vietās, kur vēsturiski bijušas tikai diennakts brigādes, bet tagad vienu pārveido par dienas.
NMPD Zemgalē strādā 365 darbinieki, no tiem 260 ir mediķi, bet 105 – autovadītāji. Ir vēl arī neliels skaits tehniskā personāla. Ik dienu “uz līnijas” Zemgales reģionālajā centrā strādā 30 brigādes.
– Kā būs ar atalgojumu? Ja tiks noņemtas pašreizējās piemaksas par darbu naktī, vai dienesta mediķu algas nekļūs zemākas?
Lai to kompensētu, par darbu dienas maiņā mediķiem jau šobrīd ir 15 procentu piemaksa. Vienīgā “neērtība” – līdz šim darbinieks, piemēram, devās uz astoņām diennakts maiņām mēnesī, bet tagad viņam uz darbu būs jāiet deviņas reizes – strādāt septiņas diennakts un divas dienas maiņas. Rezultātā darbinieks iegūs vienu papildu nakti mājās, bet vienu papildu dienu pavadīs darbā. Nostrādāto stundu skaits būs tas pats, un viņš neko nezaudēs no materiāla viedokļa. Reformas mērķis: cilvēkam nav jāguļ darbā, lai nopelnītu, bet jāpelna dienā, kad viņš ir vairāk vajadzīgs. Privātajās struktūrās to dēvētu par darba optimizāciju.
– Bet kā ar brigāžu sastāvu? Tas taču mainīsies, pilotprojekta gaitā ieviešot divu mediķu brigādes, kuri vienlaikus būs arī autovadītāji?
NMPD jau vairākus gadus veiksmīgi darbojas ārstu speciālistu brigādes, kuras brauc ar vieglo “Subaru” automašīnu. Šajā brigādē strādā sertificēts neatliekamās medicīnas ārsts vai anesteziologs reanimatologs un sertificēts ārsta palīgs. Zemgales reģionā ir divas šāda tipa brigādes. Parasti šī brigāde dodas palīgā citām sarežģītos gadījumos. Taču absolūtajā vairākumā brigādes sastāv no diviem mediķim, kuri abi ir ārsta palīgi, un viena šofera.
ES attīstīto valstu pieredze liecina, ka palīdzības dienesta brigāžu sastāvs var būt dažāds. Tas var būt gan viens ārsta palīgs un autovadītājs, ārsta palīgs, medicīnas students un autovadītājs. Tāpat brigādē var būt divi paramediķi, kas ir ļoti izplatīts variants, vai arī tikai viens. Turklāt mediķis var pārvietoties ne vien ar automašīnu, bet arī ar motociklu vai velosipēdu.
Patlaban NMPD uzsākts pilotprojekts, kas paredz, ka tiek veidotas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes, kuras sastāvā ir tikai divi mediķi, bez autovadītāja. Šīs brigādes top lielajās pilsētās, tās strādās vien dienas maiņās un dosies pie pacientiem ar parasto lielo neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu.
Divu ārstniecības personu brigādes brauks uz izsaukumiem arī neatliekamos gadījumos. Tās sastāv no brigādes vadītāja un otras ārstniecības personas. Abiem nepieciešams vismaz trīs gadu B kategorijas autovadītāja stāžs. Ne visi, kas piesakās, tiek šajā brigādē. Darba drošības instruktāžā pretendentiem rādām arī video, kas nofilmēts ar operatīvā transportlīdzekļa priekšējām kamerām, kad kāda ātrās palīdzības automašīna ir iekļuvusi avārijā. Bieži negadījuma cēlonis ir cilvēku neuzmanība, klausoties skaļu mūziku vai runājot pa mobilo telefonu pie stūres. Prasmju un iemaņu pārbaudē izrādās, ka ne visi var braukt ar ātrās palīdzības automašīnu. Pārbaudītas tiek arī ceļu satiksmes noteikumu zināšanas, un tikai tad ir 16 stundu mācības drošas braukšanas skolā un tikpat stundu voluntēšana ārsta speciālista brigādē.
– Vai divu mediķu brigādes jau strādā? Cik tālu pilotprojekts pavirzījies Zemgalē?
Pirmā brigāde 1. jūlijā darbu sāka Rīgā, un augustā tai pievienojās vēl divas brigādes. Paredzēts, ka Jelgavā divu mediķu brigāde darbu sāks no 1. oktobra. Šodien (14. augustā – red.) mūsu Zemgales reģionālā centra telpās notiek pirmā iekšējās apmācības nodarbība. Jelgavā šajā pilotprojektā pieteicās 16 dalībnieku. Tiem, kuri izturēs un tiks tālāk, drošas braukšanas nodarbības sāksies augusta beigās. Pārsvarā pieteikušies jauni vīrieši, bet ir arī dažas dāmas.
Saņemtas pirmās darbinieku atsauksmes par trīs nedēļu darbu šādā brigādē Rīgā. Pamatrādītāji īpaši neatšķiras no tradicionālās trīs personu brigādes. Vidējais aizbraukšanas laiks līdz izsaucējam trīs cilvēku brigādei ir 8,8 minūtes, bet divu – 8,6. Izsaukuma apkalpošanas laiks salīdzinoši ir 63 un 67 minūtes, bet pacientu stacionārā abas nogādājušas vienādā laikā – 60 procentos gadījumu. Tikai vienu reizi divu mediķu brigādei bijusi nepieciešama citas brigādes palīdzība. Ar jaunajām brigādēm nav notikuši nekādi negadījumi.
Katru mēnesi NMPD izvērtēs pilotprojekta darbības rezultātus, kā arī nepārtraukti tiek monitorēta operatīvā situācija un oktobrī tiks izvērtēti pirmo divu mēnešu rezultāti pēc pārmaiņu ieviešanas.
– Kā motivēsiet cilvēkus strādāt šādā divu mediķu brigādē?
Es domāju, ka tā ir laba motivācija jauniem cilvēkiem, kuriem patīk iesaistīties jaunos projektos, izmēģināt ko jaunu. Tas ir veids, kā dienestam piesaistīt jaunus cilvēkus. Redzu, ka nāk dedzīgi jaunieši ar mirdzošām acīm. Lai motivētu mediķus strādāt divu mediķu brigādes sastāvā, par darbu paredzētas speciālas piemaksas – amatalgas likme brigādes vadītājam būs par 30 procentiem lielāka.
