Sniegs nokusis, ledus izkusis, un par Ledus svētkiem palikušas vien atmiņas. Šogad tās bija izcili skaistas.
Sniegs nokusis, ledus izkusis, un par Ledus svētkiem palikušas vien atmiņas. Šogad tās bija izcili skaistas. Atmiņas papildināja vēl brīnišķīgāki mākslas darbi – sniega skulptūras. Turklāt viena no autorēm, kas veidoja sniega paklāju miniatūrā, ir mūsu abonēšanas centra “Diena” darbiniece – topošā tēlniece Ilze Nakopitjana.
Pēc svētkiem atkal atsākusies darba nedēļa. Kopš pagājušā gada novembra Jelgavas, Bauskas un Tukuma abonēšanas centri apvienojušies kopīgā AC “Diena” Zemgales reģionā, tā ka tagad manas rūpes ir ne tikai par Jelgavas, bet arī par pārējiem diviem centriem. Darbadienas paiet līdzīgi, jo mana galvenā rūpe un uzdevums ir gādāt par to, lai iedzīvotājiem būtu kvalitatīva preses piegāde. Bieži gadās, ka cilvēki mums zvana un sūdzas, ka nav saņēmuši presi, taču tajā pašā laikā viņi nav parūpējušies par tādām lietām kā par pastkastītes aizslēgšanu un suņiem, kas pastniekus nopietni apdraud. Prieks atzīt, ka daudzi joprojām ir zināt alkstoši un, kaut arī cenas ceļas, pasūta laikrakstus. Esam aprēķinājuši, ka mūsu 59 pastnieki ik rītu preses izdevumus piegādā katrai trešajai ģimenei un vidējais izdevumu skaits ir divi. Cilvēki visvairāk lasa reģionālo presi (no astoņiem tūkstošiem abonentu četri tūkstoši pie mums pasūtījuši “Zemgales Ziņas” un 1166 – “Novaja Gazeta”). Vairāk nekā citus gadus lasītāji iecienījuši “Latvijas Avīzi”, šogad vairāk lasīta arī “Ieva” un “Privātā Dzīve”. Krietni vairāk ir bērnu preses izdevumu, un šajā lauciņā izteikts līderis ir “Spicā Avīze”. Cilvēki ļoti izmanto iespējas, ja, abonējot laikrakstu vai žurnālu, tiek piesolīta kāda dāvana. Jaunam mēnesim sākoties, uz abonēšanas centru “Diena” nāks cilvēki ar rēķiniem. Viņi ir priecīgi, ka var tos samaksāt bez uzcenojumiem, jo ir ļoti daudz cilvēku, kas skaita katru santīmiņu.
Pastniekiem smags bija trešdienas rīts, kad zem kājām bija tumsa, ledus un ūdens. Ietves un kāpnes noledojušas. Diviem darba rīts beidzās bēdīgi, viens pastnieks lauza roku, bet otrs krītot pamatīgi satrieca celi.
Lai arī tas jau bija sagaidāms, tomēr ar nedaudz dīvainām izjūtām man atnāca piektdienas rīts, kad iepriekšējā vakarā mūsu Ministru prezidents Einārs Repše paziņoja par valdības krišanu. Dažkārt man valdība atgādina bērnu smilšu kasti: ja tu man nedosi mantiņu, es ar tevi nedraudzēšos. Katrā valdībā bijis tā, ka politiķiem par visu vairāk interesē personīgās ambīcijas un nekāda sadzīvošana neiznāk.
Sestdien došos uz kārtējām mācībām Biznesa vadības koledžā, kurā drīz beigšu pirmo kursu, bet svētdien nedaudz laika veltīšu sev, un tad jau priekšā atkal darba nedēļa.
