Drīz būs pagājuši desmit gadi, kā atjaunots pagaidām vienīgais Latvijas valsts ordenis un tā goda zīmes.
Drīz būs pagājuši desmit gadi, kā atjaunots pagaidām vienīgais Latvijas valsts ordenis un tā goda zīmes. Pirmās Latvijas laikā to par nopelniem Tēvijas labā saņēma tūkstoši mūsu pilsoņu, kā arī ārzemnieki, kas bija veicinājuši Latvijas izaugsmi.
Runājot par Triju Zvaigžņu ordeņa “ķēķa pusi”, beidzamajā laikā dzirdētas domas, ka pagaidām tas tiek piešķirts ja ne visas valsts mērogā, tad vismaz vietējā sabiedrībā diezgan plaši pazīstamiem cilvēkiem. Pirmās Latvijas laikā pie tāda ordeņa varēja tikt gan jaunākais policijas kārtībnieks un atslēdznieks, gan dzelzceļa pārmijnieks un sētnieks, gan kurinātājs un Talsu leprozorija vai Aleksandra augstumu slimnīcas veļas mazgātāja. Patlaban šķiet, ka tā saucamo “mazo cilvēku” patiesais lielums īsti nav ievērots. Bet ordenis attīstās, un droši vien tam būs arvien lielāka nozīme nākotnē.
