“Ai, dundur, dundur”, “Vijolnieks”, “Par pēdējo lapu”, “Ķiršu lietus” – latviešu estrādes klasika Vjačeslava Mitrohina izpildījumā gūst ierastajam skanējumam citādu veidolu, ģitāras stīgās pārvēršoties blūza melodijās. “Latviešu blūzi” ir jaunākā V.Mitrohina programma, ar kuru savā jubilejas gadā viņš dodas pie klausītājiem un 31. oktobrī būs sastopams Jelgavas Kultūras namā.
Latviešu un ārzemju blūzi
Atskārsme par to, ka lielā daļā latviešu popmūzikas rodama apslēpta blūza vai spiričuela harmonija, ritmika un forma, ģitāristam V.Mitrohinam radās pirms vairākiem gadiem kopā ar ģitāras meistaru Aivaru Hermani, un abi ķērās pie pašmāju hitu blūza versiju izstrādāšanas. Dažas no tām ģitāristu dueta priekšnesumos izskanējušas jau mūzikas un mākslas festivālā “Bildes”.
Koncertā skan Raimonda Paula, Zigmara Liepiņa, Ulda Stabulnieka, V.Mitrohina un A.Hermaņa dziesmas blūza stilā. Pirmoreiz blūza nosaukumu latviešu estrādes žanrā savās dziesmās iekļāva komponisti Aivars Krūmiņš (“Blūzs”, 1971) un U.Stabulnieks (“Miglas blūzs”, 1972). Abus šos skaņdarbus izpildīja Viktors Lapčenoks. Arī bez pieminēšanas nosaukumā blūza un afroamerikāņu mūzikas izteiksmes līdzekļi bijuši tuvi virknei redzamāko komponistu. Vairāku latviešu autoru melodijas V.Mitrohina aranžējumos iemūžinātas jaunā albuma “Latviešu blūzi” programmā, kur iekļauti arī paša V.Mitrohina un A.Hermaņa skaņdarbi.
Koncertā skan ne vien “Latviešu blūzi”, bet arī skaņdarbi no V.Mitrohina kaverversiju zelta repertuāra: “The Beatles”, “Deep Purple”, “Creadence Clearwater Revival”, “Gary Moore” un citi. Priekšnesumā mūziķim pievienosies instrumentālā grupa “MMBand”, talantīgā blūza izpildītāja Diāna Pīrāgs un koncerta īpašais viesis ģitārists no Lietuvas Virgilijs Juts.
Viens stils – neinteresanti
“Man ir arī savas dziesmas, bet tas nav mans pamats. Man vairāk patīk aranžēt nekā komponēt,” saka mūziķis. Koncertos pirms dziesmām viņš arī teiks kādu vārdu. “Cilvēkiem patīk, ka viņi zina, ko klausās. Pazīstamas dziesmas ir jāprot arī akurāti pasniegt,” tā V.Mitrohins. Tie, kas ir pazīstami ar mūziķa daiļradi, jau zina, ko gaidīt. “Kas atnāk nejauši, sākumā gaida ko citu, bet tad saprot, ka tas arī labi,” novērojis ģitārists.
“Neesmu ne džezmenis, ne blūzmens. Man ir pārmests, ka nespēlēju viena stila mūziku, bet man tas ir neinteresanti,” saka V.Mitrohins un min vairākus piemērus pasaules mūzikā, kur mākslinieki izpildījuši dažādu stilu mūziku – Garijs Mūrs, arī “The Beatles”, “Led Zeppelin”.
Viņš arī skarbi teic – apzinoties, ka nav tāda zvaigzne, lai pietiktu ar uzrakstu, ka tiek spēlētas Raimonda Paula dziesmas, un zāle būtu pilna. Nav kā jaunībā, kad pietika ar divām afišām – vienu pie Liepājas estrādes kasēm, otru pie universālveikala –, lai skatītāju būtu pilns. “Dzīvojām dzelzs priekškara laikmetā, tāpēc daudz ko neredzējām. Pie mums atbrauca lietuvieši, no Maskavas, Gruzijas, citreiz Igaunijas, un tas arī viss.”
V.Mitrohinam žēl, ka liela daļa aktīvākās publikas – vecumā no 20 līdz 60 gadiem – ir pametusi valsti, bet viņš cer, ka viss mainīsies.
Muzikālais bandīts
Par Latvijas rokmūzikas aristokrātu dēvētais izcilais ģitārists V.Mitrohins uz skatuves ir kopš 1968. gada. Savulaik viņš pats jokojot sevi nosaucis par muzikālo bandītu, un vizuāli V.Mitrohins nereti salīdzināts ar skandalozo rokeri Elisu Kūperu. Taču ārējais huligānisms ir tikai maska augstai meistarībai un profesionālismam, kas slīpēts teju piecdesmit gadu garumā. Vairs uz skatuves nebūšot tādu trakumu kā jaunībā, kad ar grupu “Stroncijs 70” viesojies arī ārzemēs, bet neiekļaušanās rāmjos un darīt tā, kā nedara citi, viņam ir būtiska joprojām. Viņš arī spilgti atceras jaunībā sniegtos koncertus Vitjebskā, kur liepājnieki sagaidīti kā viesi no Rietumiem, spēlējuši “Led Zeppelin”. Estrādē sapulcējušies pat divi tūkstoši klausītāju, tika izdemolētas sēdvietas, izsistas logu vitrīnas.
Kopā ar V.Mitrohinu koncertā muzicēs instrumentālā grupa “MMBand”, talantīgā blūza izpildītāja Diāna Pīrāgs, kā arī koncerta īpašais viesis no Lietuvas ģitārists Virgilijs Juts.
“Man patīk, kā Diāna dzied,” saka V.Mitrohins, kurš gribētu ar dziedātāju ierakstīt arī kopīgu albumu. Savukārt ar V.Jutu iepazinušies Lietuvā. Kad kādu reizi vajadzējis uzstāties, bet A.Hermanis, ar kuru V.Mitrohins spēlē kopā, nav ticis, uzaicināts Virgilijs. Sadarbība turpinās, un prātā jau jaunas idejas.
Talants ātri beidzas
V.Mitrohins Liepājas Mūzikas vidusskolā absolvējis vijoles klasi (1972), jau būdams aktīvs ģitārspēles entuziasts. “Ieraudzīju “bītlus”,” par to, kas pamudinājis pievērsties ģitārai, saka mūziķis. V.Mitrohins aizrāvies arī ar sportu un savulaik pat gribējis pamest vijoli, taču mammas viltība to ļaut darīt puikam likusi pārdomāt. Skolā zēns, kurš nēsāja līdzi vijoli, nebija starp stilīgākajiem, taču viss mainījies, kad reiz viņš ieradās nevis ar vijoli, bet ģitāru, kas apgūta pašmācības ceļā.
Klausījies radio “Luxembourg”, kopā ar grupu “Stroncijs” 1971. un 1972. gadā piedalījies festivālā “Liepājas dzintars”, kur tika atzīts par labāko soloģitāristu. V.Mitrohins spēlējis arī Dobeles ansamblī “Sprīdītis”, četrus gadus bijis Raimonda Paula ansambļa “Modo” soloģitārists. Pēc aiziešanas no “Modo” sekoja darbs Latvijas Radio un TV vieglās un estrādes mūzikas orķestrī. “Kad sākām grupu, man bija izglītība, mums diezgan ātri gāja. Es visiem parādīju pareizos akordus, kā pareizi jāspēlē. Tomēr izglītībai jābūt. Talants ātri beigsies, ja tam nebūs pamata. Jāiet tālāk, jāattīstās.”
