Šogad marta beigās savas acis uz mūžu slēdza Zaļenieku pagasta «Brīvzemnieku» māju saimnieks Teodors Labrencis.
Šogad marta beigās savas acis uz mūžu slēdza Zaļenieku pagasta «Brīvzemnieku» māju saimnieks Teodors Labrencis. Garš ir viņa dzīvesstāsts. Tas sniedzas pāri deviņiem gadu desmitiem.
T.Labrencis dzimis 1905. gadā Mežmuižas pagastā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, ģimene devusies bēgļu gaitās uz Krieviju. Tēvs saslimis un miris Krievijā. Ģimenē palikuši divi dēli un trīs meitas. Teodora vecākais brālis kritis brīvības cīņu laikā. Labrenču ģimene, karam beidzoties, atgriezusies Latvijā. Viņi iekārtojuši savu saimniecību un neatkarīgās Latvijas laikā izveidojuši to priekšzīmīgu. Tā izcēlusies ar labi iekoptiem laukiem un ēkām. Visi darbi veikti pašu rokām.
Teodors aktīvi darbojies Zaļenieku lauksaimniecības biedrībā, piedalījies dažādos pasākumos pagasta dzīvē. Ilgus gadus darbojies Zaļās draudzes padomē. No 1937. gada bijis Gauriņu kapu priekšnieks. Viņš bijis ticīgs cilvēks, kam lieli nopelni bijuši Gauriņu kapu sakārtošanā. T.Labrencis daudz darījis sava novada vēstures izzināšanā.
Otrais pasaules karš pārvilka svītru viņa darbiem. Kara laikā «Brīvzemniekos» ierīkota krievu armijas lazarete. Bēgļi no degošās Jelgavas raduši patvērumu pie labsirdīgajiem mājas saimniekiem.
Teodors bija savas tautas un zemes patriots. Viņš nevarēja samierināties ar okupācijas varu. 1949. gadā par mežabrāļu atbalstīšanu viņam piespriesti desmit gadi ieslodzījuma, viņš izsūtīts uz Vorkutas ogļu raktuvēm. Dzīvs būdams, T.Labrencis bieži atcerējās ogļraktuves, kā četrrāpus slapjām drēbēm strādājuši 100 metru dziļumā. Pēc septiņiem gadiem bijuši ierakušies 300 metru dziļumā. Daudzi palika iegruvušās šahtās, citiem neizturēja veselība. T.Labrencim Dievs bija lēmis izturēt un atgriezties dzimtenē.
Viņš strādāja vietējā kolhozā būvbrigādē, daudz darba ielika Zaļenieku baznīcas un Gauriņu kapu sakopšanā. Savā ģimenē izaudzināja divus dēlus un meitu.
1. aprīlī «Brīvzemniekos» bija sēras. Pulcējās nelaiķa tuvinieki, draugi, kaimiņi no Rīgas, Jelgavas, Dobeles un Zaļeniekiem. No sēru mājām izvadīja un atvadu vārdus kapsētā teica prāvests J.Priednieks. Skanot kopēji dziedātai dziesmai, pāri «Brīvzemnieku» tēva, vec-tēva un vecvectēva šķirstam tika klāts Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs. Uz kapu kopiņas gūla pavadītāju pateicības ziedi. Zaļenieku pagasta pārstāve teica paldies par sabiedrībā ieguldīto darbu. Zaļās draudzes pārstāves kā pēdējo sveicienu un pateicību par nesavtīgo darbu baznīcas un draudzes labā nolika Teodora Labrenča mīļākās puķes baltās lilijas. Gauriņu kapu sirmās koku galotnes pāršalca himna «Dievs, svētī Latviju!».
