Kultūras nama «Rota» māksliniece Anna Ziemele ņodien savu 60. dzimšanas dienu sagaida ar zīmējumu izstādi Guntas Micānes grāmatai «Saules mājas – Tērvete».
Kultūras nama «Rota» māksliniece Anna Ziemele ņodien savu 60. dzimņanas dienu sagaida ar zļmējumu izstādi Guntas Micānes grāmatai «Saules mājas – Tērvete».
Anniņa, kā visi viņu sauc, atzīstas, ka daba ir tā, kas remdē, kad sirds pilna. Kad mazai ticis nodarīts pāri, viņa iekritusi zālē guļus un savu sāpi sūdzējusi kukainīšiem, puķītēm un zāles stiebriņiem.
Anniņu mamma atstājusi rožu dobē, tā stāstījusi viņas audžumāte, kas divgadīgo Anniņu paņēmusi no Jūrmalas bērnunama. Audžumāte bijusi smagā darba un dzīves grūtību nomākta, dažkārt itin barga. Anniņa centusies viņu iepriecināt kā nu mācējusi, gan traukus nomazgājusi, gan citus darbiņus darījusi. Audžumāte esot iemācījusi, ka bez darba nekas nebūs.
Vienpadsmit gadu vecumā audžumāte aizvedusi Annu atpakaļ uz bērnunamu. Četrpadsmit gados viņa aizsūtīta mācīties par virpotāju, kas viņai ļoti nepaticis. Saslimusi un visu mācību gadu pavadījusi sanatorijā netālu no Pēterburgas. Skolu esot pabeigusi un kādu laiku strādājusi velosipēdu rūpnīcā. Tur sākušies pirmie mēģinājumi zīmēšanā un noformēšanā.
Anniņa ļoti gribējusi mācīties mākslas skolā, bet tas nav izdevies. Dabas doto talantu viņa centusies izkopt. Ļoti pateicīga viņa ir Jānim un Emīlijai Vilkāršiem, jo tikšanās ar šiem cilvēkiem viņas dzīvē ienesusi gaišas pārmaiņas. Viņa sākusi strādāt pie Jāņa Vilkārša. Pirms tam darbs ādas fabrikā un mācības vakarskolā viņai bijis ļoti grūts dzīves posms.
1975. gadā Anniņu darbā uz pilsētas kultūras namu uzaicinājis kultūras nama direktors Maigonis Mūrnieks. Viņš Anniņu raksturo kā ļoti labu, atsaucīgu un izpalīdzīgu cilvēku. Anniņai esot ļoti liels gribasspēks. Visu viņa sasniegusi, pateicoties gribasspēkam un mīlestībai pret cilvēkiem. Viņa ir garīgi bagāts cilvēks, un to var redzēt arī viņas darbos. Sevišķi viņai patīk zīmēt bērniem.
Kultūras nama «Rota» direktore Inta Englande teic, ka uz Anniņu vienmēr var paļauties. Viņa ir ļoti strādīga, gaiša un sirsnīga. Anniņa vienmēr ir gatava mācīties kaut ko jaunu. Tagad viņa mācās pie Ivandas Spulles apgleznot traukus. Inta Englande palielās, ka Anniņas telpu noformējums vienmēr cilvēkiem ir paticis. Tad, kad viņa strādājusi «Jundā», viņas noformējumi ieguvuši pirmās vietas.
Guna Ziemele, bijusī kolēģe no «Jundas», bilst, ka kaut gan viņām ir vienādi uzvārdi, radinieces viņas nav, tomēr garīgi jūtas viņai tuvāka, nekā tas iespējams starp radiniekiem. Guna piezīmē, ka viņa ar Anniņu jūtas kā ar vienaudzi, jo Anniņa ir jauna savā attieksmē pret dzīvi. Vēl Guna piebilda, ka Anniņa savu darbu dara ļoti pamatīgi un ir ļoti darbaspējīga. Viņa spēj veidot ļoti apjomīgus un sarežģītus darbus, bet, ja kaut kas nepatiks, visu izjaukt un sākt no gala.
