Lai mīļu sveicienu un gaišu smaidu šodien vārda svētkos netrūkst ne Daigām, ne Dinijām!
Lai mīļu sveicienu un gaišu smaidu šodien vārda svētkos netrūkst ne Daigām, ne Dinijām!
Bērnu un jauniešu centra «Junda» direktores vietniece Daiga Latkovska stāsta, ka ar savu darbu viņa ir ļoti apmierināta: «Man patīk strādāt ar jauniešiem. Kopīgi izstrādājam arvien jaunus projektus, tos realizējam. Piemēram, tagad esmu sabiedriskās organizācijas «Kovārnis» vadītāja, tā mērķis – iesaistīt jauniešus brīvprātīgajā darbā. Strādājot esmu ļoti aktīva, organizēju, rodu idejas, tās īstenoju; priecājos, ka ar jauniešiem var tik viegli saprasties – mēs labi padarām darbu, tostarp mīļi pajokojoties. Tas uzmundrina, dod iedvesmu un enerģiju.»
Daiga ir ļoti aktīva, enerģiska, reizēm pat haotiska, viņai piemīt milzīgas izdomas spējas, tāpēc par kaut vienu noslinkotu brīvo dienu gaviļniece izjūt sirdsapziņas pārmetumus: «Brīvajā laikā labprāt šuju. Reizēm ar māsu paceļojam pa Latvijas skaistākajām vietām, nesen redzējām balto stārķu koloniju, kas atrodas netālu no Mazsalacas. Tā kā iegādājos riteni, šad tad ieplānoju nelielus izbraucienus. Ja ir iespēja, kārtīgi izkarsējos pirtī, pēc tam atsvaidzinos ar aukstu ūdeni. Ik pa brīdim cenšos izbaudīt ko jaunu, nepieredzētu, piemēram, šovasar izlēcu ar izpletni. Vakaros «izklaidējos» ar kaķi Kņopi. Viena no manām mīļākajām nodarbēm ir arī skatīšanās debesīs. Ar draugiem bieži spēlējam «Ligretto» kārtis, kur noteicošais ir reakcija, un bieži vien es arī uzvaru. Labprāt lasu grāmatas (ja vien mani ar tām kāds nodrošina), vakaros gaidu kādu labu filmu.»
Daiga ir optimiste, un, viņasprāt, dzīvē galvenais ir zināt, saprast, ko vēlies, būt pārliecinātai par to. Jo «ir lietas, ko mēs saprotam ar prātu, taču reizēm, dilemmas brīžos, jāmāk paļauties uz intuīciju, emocijām un izjūtām,» tā Daiga.
Stāstot par sava vārda vēsturi, gaviļniece bilst, ka to devuši vecāki un ka Daiga lietuviešu valodā nozīmē «asns», tātad kaut kas zaļš, sprigans, dzīvības pilns: «Protams, ne vienmēr tāda varu būt, taču noteikti to gribētu. Uzskatu, ka vārdadiena nav tik nozīmīga kā dzimšanas diena, tomēr šie svētki ļauj brīvi cilvēkiem mūs iepriecināt. Tas savā ziņā ir rādītājs, kuri tad īsti ir mūsu draugi.»
