Roku veiklība un smags darbs palīdz brīnumdarim raisīt skatītāju sejās smaidu
Vienīgais Jelgavā dzīvojošais iluzionists Vjačeslavs Boļšovs, kurš paralēli savam pamatdarbam dāvā cilvēkiem brīnumus, ir pārliecināts – ticība skaistajam un neparastajam vēl ir dzīva.Mākslu slīpē pat armijāČetrdesmitgadnieks dažādus trikus sāka apgūt jau 12 gadu vecumā. «Man uzdāvināja ko līdzīgu konstruktoram – komplektu «Brīnumdaris». Ar tā palīdzību varēju izmēģināt trikus. Lasīju dažādu literatūru, mēģināju, bet vēlāk apnika, jo viss bija mazs un no plastmasas. Tāpēc meklēju lielākus priekšmetus, attīstot savas iemaņas,» par pirmajiem soļiem stāsta iluzionists. Radi un draugi bija pirmie, kas novērtēja Vjačeslava trikus, vēlāk – arī dienesta biedri. «Pēc dienesta armijā iepazinos ar vairākiem amata brāļiem, apguvu ko jaunu un sāku uzstāties plašākai publikai,» piebilst jelgavnieks.Noslēpumus atklāj retajamMākslu pārsteigt iluzionisti un burvji slīpē kopīgos pasākumos, kur dalās pieredzē. «Ir arī skatītāji, kuri gatavi parādīt kādu triku vai atkārtot to, ko daru es. Tad es saku – uz priekšu! Ne visiem gan izdodas,» smej Vjačeslavs, piebilstot, ka mūsdienās internetā un televīzijas pārraidēs var atrast daudz pamācoša, bet veikalos nopirkt nepieciešamo inventāru, ko viņš ne īpaši atbalsta.Netrūkst arī tādu, kas pēc uzstāšanās nāk klāt un lūdz atklāt noslēpumus. Iluzionists stāstot tikai par vieglākajiem trikiem, jo sarežģītākus iemācīt uzreiz ir grūti. «Taču lielākā daļa vienkārši vēro un uzskata, ka saprot, kā es taisu brīnumu.» Katrs triks tiek rādīts tikai vienreiz, jo pirmajā mirklī to uztver kā brīnumu, bet pēc tam jau vēro, lai izprastu būtību. Iluzionists atgādina, ka nav mags, kas ar domu spēku spēj salocīt karotes vai atminēt cita uzrakstītus vārdus, tāpēc skatītāji no viņa šādus trikus var negaidīt.Slīpē katru trikuIluzionists strādā ar kārtīm, monētām, lakatiem, virvēm, kastītēm un dažāda izmēra gredzeniem. «Jau kopš bērnības visvairāk patīk triki ar tā sauktajiem ķīniešu gredzeniem, kas savienojas,» teic Vjačeslavs. Katrs triks tiek pieslīpēts, iluzionists mācās to apgūt apmēram divus mēnešus, taču uzreiz skatītājiem nerāda – jāsagatavo jauna programma. Uzstāšanās ilgst apmēram pusstundu – beidzot vienu triku, sākas nākamais, tāpēc rīcība ir pārdomāta un tikai retos gadījumos spontāna. Skaitījis savus brīnumus viņš nav, taču lēš, ka ap simtu varētu būt.Pārvietojoties no vienas uzstāšanās vietas uz citu, viņam piekabe nav nepieciešama – visu inventāru var salikt vidēja izmēra somā, arī pašam tā ērtāk. Inventāru pasūta īpašiem meistariem, kā arī iegādājas dažādos festivālos ilūzijas profesionāļiem.«Roku veiklība un nekādas krāpniecības,» tā savu māku raksturo jelgavnieks, piebilstot, ka nepieciešams arī smags darbs. Lai strādātu pārī, otrs ir jāapmāca, tāpēc pašlaik Vjačeslavs nedomā par palīgu. Sevi par par profesionāli V.Boļšovs nesauc, jo tad pilnībā jāvelta sevi tikai šim arodam. «Tas man ir vairāk hobijs, ar ko var nedaudz piepelnīties papildu pamatdarbam. Lai strādātu profesionālā līmenī, nepieciešami sponsori,» viņš skaidro un piebilst, ka tuvinieki sākumā bijuši skeptiski pret viņa nodarbi, bet pašlaik atbalsta, jo sapratuši, ka ar prieka dāvāšanu citiem iespējams arī nedaudz nopelnīt.Skatītāji iesaistās labprātSavu roku veiklību Vjačeslavs labprāt demonstrē ne tikai dažādu pasākumu apmeklētājiem, bet arī vienkāršiem garāmgājējiem: «Pilsētas svētkos bija labs noskaņojums, tāpēc stāvēju uz ielas un rādīju jelgavniekiem trikus.» Lai arī iluzionists par sevi jau stāstījis pilsētas kultūras dzīves organizētājiem, kuri solījuši kādreiz uzaicināt viņu uz pasākumu, uzaicinājumu joprojām nav saņēmis.Brīnumam tic ne tikai bērni, bet arī pieaugušie. «Jaunāko triku – lidojošo galdu – rādīju jauniešiem, kas arī bija pārsteigti. Visi grib ticēt skaistajam,» secina iluzionists. Viņš ir novērojis skatītāju nacionālās īpatnības – Latvijā vēsāki, pieklājīgāki, bet, piemēram, Krievijā cenšas kāpt uz krēsliem un citur, lai redzētu triku, tādējādi māksliniekam traucējot.Skatītāji labprāt iesaistās darbā ar Vjačeslavu. «Protams, ir arī tādi, kas atsakās. Jo vienkāršāks triks, jo labāk to uzņem skatītāji un piedalās,» teic viņš, kā piemēru minot plaši zināmu triku, kad skatītājs sasien kopā divus lakatiņus, bet, māksliniekam pametot tos gaisā, mezgliņš atraisās.Savukārt kolēģi un paziņas, sasveicinoties ar viņu, jokojot vienmēr pārbauda, vai rokaspulkstenis palicis uz vietas.Atšķiras no citiemVjačeslava dzīvē bija posms, kad gribējās nodarbi mest pie malas, jo likās, ka viss bezjēdzīgs. «Taču tad televīzijā noskatījos kādu pārraidi un atsāku visu no jauna.» Pašlaik savu aizraušanos viņš pamest negrasās, jo uzskata, ka iluzionistam nav vecuma ierobežojumu: «Desmit piecpadsmit gadus noteikti vēl darbošos šajā jomā. Varbūt pat ilgāk.»Par Vjačeslavu skatītāji uzzina no apkārtējiem, kuri par interesantajiem trikiem labprāt stāsta paziņām un draugiem. Viņš lēš, ka Jelgavā konkurences nav, bet Rīgā ir ap desmit tādu mākslinieku. «Mēs gan vērtējam cits cita uzstāšanos un cenšamies trikus neatkārt. Es, piemēram, no citiem atšķiros ar to, ka nenēsāju fraku, bet gan melnas bikses, baltu kreklu un spīdīgu vesti,» rezumē Vjačeslavs.
