Veselīgs uzturs veidojas ne tikai no veselībai draudzīgiem paradumiem un dzīves pozīcijas, bet arī veselīgiem produktiem – nepietiek zināt, ka sirds un asinsvadu veselībai zivis ir labākas par gaļu, turklāt treknās labākas par liesajām. Baltijas jūras treknā siļķe nemaz nebūs tik laba, ja tās tauki būs tikpat pilni ar «slikto ķīmiju», cik pati jūra. Neaizmirst padomju paradumusDietoloģe Lolita Neimane stāsta, ka viens ēdnīcu tīkls plānojis reorganizāciju un lūdzis padomu. Ēdienkartē bez eļļas – tikai tefteļi. Salāti peld eļļā, bet šefpavāre atbildējusi – tur jau tikai 20 gramu eļļas! Bez tās taču nebūs garšīgi – jo treknāk, jo labāk. Tas esot pavāriem raksturīgi joprojām, un daudzas ēdnīcas arvien esot pārpilnas ar ceptas eļļas smārdu. Arī ēdāju paradumi, lai gan pamazām mainās, tomēr turas pie «zupa, otrais, saldais, būtu labi vēl arī deserts». Kā zina teikt L.Neimane, Latvijas sievietes esot trešās resnākās Eiropas Savienībā vecuma grupā pēc 45 gadiem. Vienā franču karbonādē kalorijas var pārsniegt pat tūkstoti – panēta, cepta eļļā, vēl ar sieru un majonēzi. Lai tās iztērētu, vajadzētu stundu cītīgi mīt velosipēda pedāļus, vislabāk pret vēju vai kalnu.«Ir uzskats, ka kartupeļi dod daudz kaloriju, bet pats kartupelis nekas dižs nav, kalorijas dod eļļa, krējums mērcēs, ko ēd kopā ar kartupeļiem,» skaidro dietoloģe. Daudzi par galveno slaidas līnijas ienaidnieku sauc miltu mērces, lai arī miltu tur ir viena karote – daudz mazāk nekā kliju maizē, ko uzskata par veselīgu. Viss ir relatīvs, ne velti ir teiciens, ka jebkurš, pat visveselīgākais, produkts pārmērīgos daudzumos var kļūt kaitīgs vai bīstams. Ja jūsu bērns dienu no dienas ar sajūsmu ēd tikai veselīgās četrgraudu pārslas, pārlejot tās ar pienu vai jogurtu, rēķinieties, ka var pienākt rīts, kad būs jāskrien pie daktera ar asām sāpēm vēderā! Galvenais veselīga uztura bauslis ir – daudzveidība!Ar vecumu jānāk vieglumam«Ar gadiem enerģiju vajag mazāk, cilvēks kļūst ekonomiskāks. Varētu teikt pat, ka, tuvojoties pensijas vecumam, kad vairs nebūs tik daudz darba un naudas, organisms tam sagatavojas. Visiem patīk, ja mašīnā jālej maz degvielas. Pieci, nevis 18 litri uz simts kilometriem. Bet cilvēks ir jocīgs – par sevi viņš domā, kā pēc iespējas vairāk kaloriju dabūt iekšā, bet nepalikt resnam,» līdzībās stāsta L.Neimane un retoriski jautā – vai kāds no simtgadniekiem sver simt kilogramu? Cilvēkam, kļūstot vecākam, būtu jāpaliek vieglākam – muskuļu masa samazinās, kauli paliek vieglāki, šķidruma ir mazāk. Jārēķinās, ka pats gremošanas process notiek lēnāk. Sargāt no mazotnesLai vecumā saglabātu labu garšu un ožu, to nedrīkst nomākt jau no bērnības. «Ja gaļu gatavo savā sulā, tā garšo pēc gaļas. Ja ūdenī – gaļa sāk garšot pēc ūdens, bet vai ūdens pēc gaļas? Un roka stiepjas pēc «vegetas» vai cita maisījuma, kur ir E621 jeb garšas pastiprinātājs,» teic L.Neimane, iezīmējot biznesa diktētu apli – vairāk mākslīgas garšas, vairāk tiek apēsts, cilvēks kļūst resnāks un slimāks. Citi pārmērīgi lieto sāli, it kā lai sajustu garšu, bet patiesībā garšas kārpiņas jūt vairs tikai sāls garšu. Reti kurš rēķina līdzi, cik pa dienu tiek lietots vārāmais sāls, taču ļoti daudz tas ir ēdienā paslēpts – maizē, pusfabrikātos. Gaļā ir 80 procentu ūdens, dārzeņos vēl vairāk, un tos iespējams pagatavot savā sulā, nevis katru reizi apakšā palejot eļļu, sviestu vai citu taukvielu. Ja ir laba smaga panna, ēdienu var gatavot bez eļļas, uzskata L.Neimane. Šāds kapitālieguldījums, lai arī tas būtu 150 – 180 latu, noteikti atmaksāsies. Viņas panna mājās kalpojot jau 18 gadu. Lai nepiedegtu, zivis jāliek uz aukstas pannas, gaļa – uz karstas, pamāca dietoloģe. Jau pieminēto līdzību ar degvielu var attiecināt arī uz ēdiena kvalitatīvo sastāvu – daudzās desās pieminētā «ādu emulsija» tiekot gatavota, cūkādas mērcējot spēcīgā šķīdinātājā un pēc tam sablenderējot. Mudina domāt plašākLatvija iesaistījusies starptautiskā «FOODWEB» projektā «Vide, pārtika un veselība Baltijas jūras reģionā – no paradumiem līdz izpratnei». Par vienu no projekta izpētes reģioniem izvēlēta Liepāja. Projekta mērķis ir palielināt sabiedrības izpratni par saistību starp pārtiku, vidi un veselību, skaidrojot pārtikas ražošanas un patēriņa ietekmi uz vidi, it īpaši uz Baltijas jūru, un iespējām izvairīties no riskiem veselībai, ko var radīt mūsu izvēlētā pārtika. Iesaistījušās arī Somija un Igaunija, projekta vadošais partneris ir Somijas Lauksaimniecības un pārtikas institūts, bet Latvijā tas tiek īstenots sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Vides pārvaldības katedru.«Dabai nav mehānisma, kā noārdīt cilvēka radītās vielas. Pat bioloģiska produkcija nav pasargāta no atmosfēras piesārņotajiem nokrišņiem,» atgādina Latvijas Universitātes profesors Juris Frīdmanis. Kamēr nav par vēlu, cilvēkam jādomā, ko ēd, kā tiek iegūta viņa pārtika un kas paliek pāri, ne tikai savas veselības, bet arī dabas dēļ.Baltijas jūra ir sekla, ar vāju ūdens apriti, bet intensīvu kuģu satiksmi – 15 procentu pasaules kuģu satiksmes notiek Baltijas jūrā, kuras krastos mīt deviņu industriāli attīstītu valstu 16 miljoni iedzīvotāju. Ja ūdens ir piesārņots, tādas ir arī zivis. «Vairāk piesārņojuma ir treknās, lielās, tātad vecās zivīs. Sevišķi riskantas ir mencu aknas. Dioksīnus cilvēks uzņem galvenokārt ar zivīm, turklāt pilsētnieki – četrreiz vairāk. Turklāt pamatskolēnu uzņemtais dioksīna daudzums pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas noteiktās normas,» klāsta profesors. Saldūdens zivis vai pati menca noteikti esot veselīgākas, treknajām zivīm būtu jāizvairās ēst ādu un tai tuvu esošo tauku slāni. Mencu populācija samazinoties arī tamdēļ, ka tai mencai patīk dziļi, vēsi ūdeņi, bet Baltijas jūrā strauji notiek eitrofikācijas process, vairojas aļģes un zūd ūdens kvalitāte. Vārds «eitrofs» atvasinājumā no grieķu valodas nozīmē «labi barots». Kad ūdenī nokļūst simtiem tonnu mēslojuma – nitrātu un fosfātu –, jūra tiek pārsātināta ar barības vielām. Pasaules Dabas fonds aprēķinājis, ka Baltijas jūrā katru gadu nonāk aptuveni miljons tonnu slāpekļa un 35 tūkstoši tonnu fosfora. Aptaukojas arī mājdzīvniekiLielbritānijā ir izgudroti lifti pārāk resniem suņiem, kuri vairs paši nespēj uzkāpt pa kāpnēm. Apdrošināšanas sabiedrības «More Than» veiktā pētījumā noskaidrots, ka pie liekā svara vainojama mājdzīvnieku lutināšana ar dažādiem neveselīgiem un cilvēkiem paredzētiem našķiem. Lielbritānijā liekais svars esot katram trešajam sunim un kaķim. 72 procenti mājdzīvnieku saimnieku atzīst, ka regulāri atdod saviem mīluļiem pārpalikumus no ātrajām uzkodām un līdzi ņemtajām porcijām, kas tiek pasūtītas restorānos. «Mājdzīvnieku tuklums ir nopietna problēma, kas pēdējo gadu laikā kļuvusi izplatīta ne tikai Lielbritānijā, bet arī citviet pasaulē. Mājdzīvnieka ēdienkartei nav jāatspoguļo pašu saimnieku ēšanas paradumi – ļaujot mieloties ar pārpalikumiem no cilvēkiem paredzētās pārtikas, tiek palielināts liekā svara rašanās risks. Tāpat dzīvnieks uzņem ēdiena sastāvdaļas, kuras viņa organismam nav piemērotas un kuras nevar pārstrādāt. Tāpēc saimnieki, ēdot neveselīgu pārtiku, apdraud gan savu, gan mīluļu veselību,» skaidro Lielbritānijas dzīvnieku dietoloģe Stefānija Mehana.Uz jautājumu, kādu iemeslu vadīti kaķu un suņu saimnieki ļauj saviem četrkājainajiem draugiem mieloties ar neveselīgajiem un cilvēkiem paredzētajiem ēdieniem, 25 procenti aptaujāto norādījuši, ka nespēj pretoties mīluļu lūdzošajiem skatieniem un vēlmei iepriecināt dzīvnieku. FAKTI Latvijas iedzīvotāju ikdienas uzturā ir vērojams cinka, kalcija, fluora, joda, kālija, magnija, sēra un vara deficīts, kā arī izteikta dzelzs un fosfora nepietiekamība sievietēm. Vidējais ar ikdienas uzturu uzņemtais vārāmā sāls patēriņš ir 7,1 g/dienā, kas pārsniedz ieteicamo – 5 g/dienā. Vīrieši vecumā no 27 līdz 36 gadiem uzņem īpaši vairāk – 9,9 g/dienā. Pazemināta A, D, E, C un folskābes uznemšana ar ikdienas pārtiku visās vecuma grupās.AVOTS: NACIONĀLĀ DIAGNOSTIKAS CENTRA, PĀRTIKAS UN VETERINĀRĀ DIENESTA PĀRTIKAS CENTRA PĀRTIKAS PATĒRIŅA PĒTĪJUMA DATI (2007.–2009.)
