Izlasot 25. februāra «Ziņu» numurā Kristīnes Valteres, Cilvēktiesību atbalsta tīkla koordinatores Jelgavā, publikāciju, kurā viņa pauž savu viedokli par pirmsskolas bērnu iestādēm un to turpmāko likteni Jelgavā, jutos nedaudz pārsteigta.
Izlasot 25. februāra «Ziņu» numurā Kristīnes Valteres, Cilvēktiesību atbalsta tīkla koordinatores Jelgavā, publikāciju, kurā viņa pauž savu viedokli par pirmsskolas bērnu iestādēm un to turpmāko likteni Jelgavā, jutos nedaudz pārsteigta. Dažos teikumos privātais bērnudārzs tika «nolīdzināts» līdz ar zemi. Jo lielāks kļuva mans sašutums, uzzinot, ka Valteres kundze šos iznīcinošos vārdus ir veltījusi patlaban vienīgajam privātajam bērnudārzam Jelgavā, kuru nu jau otro gadu apmeklē arī mans dēls. Tā kā vēlējos noskaidrot, kur Valteres kundzei bija izdevies ieraudzīt viņas pieminētās netīrās telpas, kuras man, nu jau divus gadus vismaz divreiz dienā iegriežoties «Rakaros», nav gadījies manīt, zvanīju uz redakciju. Tur man laipni paskaidroja, ka tas esot tikai Valteres kundzes viedoklis, un, kā izrādās, savu viedokli avīzē varot paust katrs. Cik vienkārši! Dažos teikumos iznīcināt cilvēka darbu, kurā tiek ielikta sirds un dvēsele, kuram nesavtīgi tiek ziedota gan privātā dzīve, gan personīgā labklājība! Vai tas tiešām bija viss, ko cienījamā Valteres kundze «Rakaros» redzēja? Un vai pirms tamlīdzīgu apgalvojumu publicēšanas nevajadzēja aprunāties ar bērnudārza vadību, kaut vai dažiem bērnu vecākiem, lai uzzinātu viņu domas un noskaidrotu, kādēļ viņi izvēlējušies privāto bērnudārzu, kas no pašvaldības nesaņem nekādu finansiālu atbalstu? Droši vien ne jau tādēļ, ka viņiem nebūtu kur likt naudu. Izšķirošā ir bijusi attieksme, pārliecība, ka tavu bērnu uztvers kā individualitāti, iespēju robežās respektēs viņa vajadzības, vēlmes un tā brīža noskaņojumu. Pašvaldības bērnudārzos, lai arī cik mīļas un jaukas būtu tur strādājošās audzinātājas un auklītes, to ir grūti nodrošināt kaut vai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka bērnu skaits grupās ir pārāk liels. Neizpratni rada arī Valteres kundzes nepatika pret jaunāko un vecāko bērnu, kuri nereti nāk no vienas ģimenes, kopīgām rotaļām.
Par kādām tiesībām Valteres kundze kā Cilvēktiesību atbalsta tīkla koordinatore Jelgavā ar šīs publikācijas palīdzību ir vēlējusies iestāties? Un vai šo rakstu nevarētu klasificēt kā bērnudārza darbinieku, audzēkņu un viņu vecāku cilvēktiesību aizskaršanu?
Ar cieņu – G.Matisa;
pievienoti 25 vecāku paraksti
