Braukšanai pilsētas autobusos kopš maija sākuma izmantoju mēnešbiļeti, ko varu iegādāties ar atvieglotiem nosacījumiem (man ir jau pāri 70).
Braukšanai pilsētas autobusos kopš maija sākuma izmantoju mēnešbiļeti, ko varu iegādāties ar atvieglotiem nosacījumiem (man ir jau pāri 70). Pirmoreiz ejot pēc biļetes, līdzi biju paņēmusi visus iespējamos dokumentus. Tad kasiere autoostā mani nomierināja un teica, ka vismaz darba grāmatiņa neesot vajadzīga. Pērkot mēnešbiļeti jūnijam, uzzināju, ka arī pase nav jāņem līdzi, vajadzīga tikai pensiju grāmatiņa. Iedama pēc jūlija mēnešbiļetes neko citu līdzi vairs neņēmu kā vien naudu un pensiju grāmatiņu. – Kur pase? – man jautāja kasiere. Gāju pakaļ prasītajam dokumentam.
– Kur pensiju grāmatiņa? – Bet es tak viņai to jau biju parādījusi, bez pases atnākot! Noklausījusies autoostas darbinieču divkāršu rājienu (kasiere paaicināja kolēģi palīgos), saņēmu savu mēnešbiļeti un varēju doties mājup. Gāju un prātoju, kāpēc gan autoostā pie attiecīgās kases lodziņa nevar izlikt informāciju, kādi īsti dokumenti ir vajadzīgi, lai saņemtu mēnešbiļeti ar atvieglotiem noteikumiem? Tad iztiktu bez strīdēšanās, savstarpējiem apvainojumiem un izskaidrošanās. Pakalpojuma sniedzējam taču jāgādā par pakalpojuma saņēmēja ērtībām, nevis jāpārvēršas cilvēku dīdītājā.
Legzdiņa
