Lai gan ar katru gadu Latvijā tiek samazinātas platības, kurā aug latvāņi, tie joprojām aizņem ievērojamas teritorijas, kurām iedzīvotāji var viegli piekļūt. Pašlaik Valsts apdegumu centrā ārstējas divi cilvēki, kas nopietni apdedzinājušies ar latvāņiem, taču cietušo skaits varētu būt lielāks, jo ar vieglākiem miesas bojājumiem iedzīvotāji tiek galā pašu spēkiem vai izlīdzas ar ģimenes ārsta palīdzību.
Kā skaidro Valsts apdeguma centra preses sekretāre Dace Kārkliņa, statistikas par gadījumiem, kad cilvēki apdedzinājušies ar latvāņiem, nav. «Ja miesas bojājumi nav sevišķi smagi, iespējams, cietušie dodas pie sava ģimenes ārsta vai uz vietējo slimnīcu. Valsts apdegumu centrā ievieto tikai tos, kas guvuši smagus apdegumus. Šobrīd pie mums ārstējas divi pacienti, kas apdedzinājušies ar latvāņiem, – sieviete un vīrietis ar pirmās un otrās pakāpes apdegumiem,» skaidro D.Kārkliņa.Vajadzētu iznīcināt pavisamJelgavas pašvaldības aģentūra «Pilsētsaimniecība» informē, ka latvāņu augšanas vietas pašvaldības teritorijā katru gadu vairākas reizes tiek pļautas par pašu līdzekļiem – latvāņu izskaušanai netiek sniegts ne ES, nedz arī valsts atbalsts. Visbiežāk jāpļauj Kārklu ielas apkaimē, Emīla Dārziņa, Peldu, Lielupes un Parka ielas, kā arī Kalnciema ceļa rajonā – latvāņu augšana šajās platībās pēdējo trīs gadu laikā nav mainījusies. Pilsētas iedzīvotāji regulāri sniedz informāciju par jaunām latvāņu parādīšanās vietām. Kārklu ielā sastaptais Mārtiņš Lējējs, kas dzīvo netālu no pļavām, kurās aug latvāņi, stāsta, ka pēdējā laikā indīgos augus sāk pļaut, taču viņš uzsver – vajadzētu meklēt kādu risinājumu, kā tos izskaust pavisam. «Tepat blakus ir privātmāju rajons, cilvēki regulāri iet garām latvāņiem, arī suņi un mazi bērni. Esmu dzirdējis, ka jāber sāls virsū, bet nezinu, cik efektīva ir šī metode,» stāsta M.Lējējs, uzsverot, ka Kārklu ielas mikrorajonā izteikti daudz latvāņi redzami gar dzelzceļa sliedēm.Privātīpašnieki dara, kā gribOzolnieku novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Kairiša stāsta, ka novadā latvāņu skartās platības pēdējo gadu laikā nav īpaši palielinājušās – tās ir ap divdesmit hektāru robežās, visvairāk tieši Jaunpēterniekos. «Pašvaldība appļauj tur, kur latvāņi jau ieaugušies, bet vietās, kur tie tikai sāk parādīties (pāris augu, ko pamana pašvaldības darbinieki vai iedzīvotāji un par to ziņo), augus iznīcina, izrokot ar saknēm, lai tie nevarētu vairoties. Šādi gadījumi bijuši Aizupēs, Brankās un Ozolniekos,» informē E.Kairiša, uzsverot, ka privāto zemju īpašnieki šajā ziņā dalās – ir tādi, kas atbildīgi izturas pret savas teritorijas sakopšanu, bet ir arī tādi, kas ar latvāņiem necīnās un ļauj tiem augt. Arī Ozolnieku novads nesaņem papildu finansējumu latvāņu invāzijas ierobežošanai. Valsts solīja atbalstu, bet vairs nedodLai gan Ministru kabineta rīkojums «Par Latvāņu izplatības ierobežošanas programmu 2006. – 2012. gadam» jau 2006. gadā noteica, ka Zemkopības ministrijai, izstrādājot valsts atbalsta pasākumus kārtējam gadam, jāparedz valsts atbalsts latvāņu apkarošanai, nosakot subsīdiju apmēru un atbalsta saņēmējus, šogad tas nav paredzēts, «Ziņām» apliecina Zemkopības ministrijas pārstāve Viktorija Kalniņa. Valsts atbalsts (subsīdijas), sākot ar 2010. gadu, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, ir samazinātas par 80 procentiem. Tāpēc, kad lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām prasīts viedoklis par šā gada subsīdiju sadali, latvāņu ierobežošanu tās neesot uzskatījušas par pirmās prioritātes jautājumu. Arī Lauku attīstības programmas 2007. – 2013. gadam atbalsta pasākumos nav paredzēts invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas finansējums.
