Šodien pulksten 10 ar konferenci Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā sākas Ziemassvētku kauju simtgades piemiņas pasākumi.
Šajās dienās aprit 100 gadu kopš Ziemassvētku kaujām Tīreļu purvā. Atzīmējot vēsturisko gadadienu, Jelgavas novada pašvaldība sadarbībā ar Babītes novada pašvaldību, Jelgavas domi, Latvijas Kara muzeju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem aicina iedzīvotājus uz noskaņās vērienīgiem un vēstures faktiem piesātinātiem atceres pasākumiem.
«Zemgales Ziņas» nedēļas sākumā viesojās Jelgavas novada Valgundes pagasta Mangaļos, vēsturisko notikumu epicentrā, kur tagad ierīkots Ziemassvētku kauju muzejs, kura vadītājs ir Dagnis Dedumietis.
– Oficiāli Ziemassvētku kauju muzejs ir Latvijas Kara muzeja nodaļa. Bet tā jau nav, ka pirms 2005. gada, kad tas oficiāli tika izveidots, Mangaļos nekā nebija?
Pirms tam šeit bija mežsarga mājas. Muzejiskas darbības Mangaļos nenotika. Piemiņas vietas ar akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» atbalstu sāka ierīkot Ozolnieku novada iedzīvotājs entuziasts Voldemārs Birznieks pēc savas iniciatīvas, viņš arī veidoja norādes, organizēja sakopšanas un pirmos informēšanas darbus.
– Jūs, protams, arī esat entuziasts, ja jau vadāt šo muzeju. Vai esat pirmais un vienīgais Ziemassvētku kauju muzeja vadītājs?
Drusciņ, protams, šī lieta mani aizrauj, ja jau esmu šeit kopš muzeja dibināšanas un oficiāli vadu to no pirmās dienas.
– Apmeklētāju droši vien netrūkst?
Gadu griezumā skaits ir gandrīz nemainīgs. 2016. gadā tie bija 13 tūkstoši, kas gan ir mazliet mazāk nekā gadu iepriekš, kad saskaitījām 15 tūkstošus. Liela daļa ir skolēnu grupas, bet netrūkst arī individuālo apmeklētāju. Lielākoties vasarā brauc cilvēki ar visām ģimenēm, jo liela mūsu priekšrocība ir tā, ka muzeja apmeklējums ir bez maksas un mežā var pavadīt vairākas ne tikai izklaidējošas, bet arī izzinošas stundas.
Diezgan populāra ir septiņus kilometrus garā pārgājienu taka, kas iekārtota tādējādi, ka gida pavadība nav nepieciešama. Gids pamatā strādā muzejā, stāsta par Ziemassvētku kauju vēsturi, arī karavīru ikdienu un sadzīvi. Sava loma ir arī tam, ka gids strādā formas tērpā. Vēl iespējams organizēt interaktīvu nodarbību skolēniem.
Pavisam muzejā esam trīs cilvēki, no tiem divi vēsturnieki – es un Roberts Līnis.
– Vai muzejā nonācāt kādas speciālas intereses tieši par attiecīgā laika notikumiem vadīts?
Negribu liekuļot, sacīdams, ka mani īpaši interesēja tieši Ziemassvētku kaujas vai Pirmais pasaules karš. Par militāro vēsturi vispār esmu interesējies vienmēr, un, kad vajadzēja vadītāju muzejam Mangaļos, labprāt piekritu uzaicinājumam.
– Ziemassvētku kauju muzejs pazīstams arī ar tajā rīkotajām cīņu rekonstrukcijām.
Tāda būs arī 7. janvārī, kad Mangaļos notiks Pirmā pasaules kara kaujas rekonstrukcija. Bet pirms tam par godu vēsturisko kauju simtgadei muzeja teritorijā sestdien pulksten 15 atklāsim jaunu brīvdabas ekspozīcijas elementu – betona ugunspunktu. Muzejā jau līdz šim bija skatāmi daļēji atjaunotie vācu nocietinājumi, bet, lai apmeklētāji vēl labāk izprastu latviešu strēlnieku grūtības, esam atjaunojuši betona aizsargbūves paraugu.
Kaujas rekonstrukcijā bez citiem entuziastiem piedalīsies arī Zemessardzes studentu bataljona karavīri, ietērpti tā laika formas tērpos.
– Pirmie Ziemassvētku kauju atceres pasākumi sākas jau šodien – 5. janvārī, kad 1917. gadā (1916. gada 23. decembrī pēc vecā stila) pulksten 5 sākās Krievijas armijas uzbrukums.
Tā būs konference «Ziemassvētku kaujām 100 gadi. Toreiz un tagad – kultūrvēsturiskais mantojums» Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, kurā uzstāsies lielākie šis jomas speciālisti Latvijā ar dažādiem stāstījumiem, piemēram, par Ziemassvētku kaujām mūsdienu skatījumā, par kauju nozīmi Latvijas vēsturē, par to atspoguļojumu presē un citām saistošām tēmām. Konferencē aicināts piedalīties ikviens, kuram interesē vēsture un tās liecības. Sākums pulksten 10.
Piektdien, 6. janvārī, pulksten 15 paredzēts piemiņas pasākums Rīgas Brāļu kapos, savukārt pulksten 14 Latvijas Valsts vēstures arhīvā (Rīgā, Slokas ielā 16) notiks diskusija «Nācija karā: Latvija 1916./1917. gada mijā».
– Galvenie piemiņas pasākumi tomēr būs sestdien, 7. janvārī, Mangaļos un to apkārtnē, tieši Ziemassvētku kauju norises vietās.
Jau no pulksten 10 pie Kalnciema vidusskolas dalībnieki pulcēsies rogainingam – orientēšanās komandu sacensībām. Distances vedīs gar vēsturiskajām vietām, kur pirms 100 gadiem notika Pirmā pasaules kara kaujas. Interesentiem piedāvāta iespēja doties trīs vai sešu stundu rogainingā, kā arī velo rogainingā, kas ilgs sešas stundas. Komandām būs jāpārvietojas apvidū un noteiktā laikā brīvi izvēlētā secībā jāapmeklē izvietotie kontrolpunkti, kuriem piešķirtas noteiktas vērtības, cenšoties savākt pēc iespējas vairāk punktu. Diemžēl pasākumam, kas tiek organizēts sadarbībā ar orientēšanās klubu «Alnis» un Jelgavas novada Sporta centru, dalībnieku pieteikšanās jau beigusies.
Pulksten 11 Valgundes pagasta izglītības, kultūras un sporta centrā «Avoti» sāksies 7.–12. klašu skolēnu erudītu konkurss, kurā tiks noskaidrots labākais latviešu strēlnieku vēstures zinātājs. Šī Jelgavas novada pašvaldības aizsāktā tradīcija tiek turpināta apaļu gadskārtu reizēs – iepriekš to organizēja, kad Ziemassvētku kauju atceres pasākumam bija 95. gadadiena. Šogad par godu 100. gadskārtai erudītu konkursā pulcēsies ne tikai Jelgavas novada skolēni, bet jaunieši no visas Latvijas.
Pulksten 13 notiks piemiņas dievkalpojums Jelgavas Sv.Annas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, bet pulksten 13.30 – kritušo strēlnieku piemiņas brīdis Babītes novada Antiņu kapsētā. Pēc jau pieminētā kaujas inscenējuma svinīgo solījumu dos topošie jaunsargi. Pulksten 16 sāksies lāpu gājiens no Mangaļiem līdz Ložmetējkalnam – septiņus kilometrus paredzēts veikt apmēram divās stundās.
Ložmetējkalnā tad arī notiks galvenais piemiņas pasākums ar svinīgu atceres koncertu un atmiņu ugunskuriem. Dalību svētku kulminācijas pasākumā apstiprinājis arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
(Uz atceres pasākumiem 7. janvārī no Jelgavas tiks nodrošināts bezmaksas transports. Pulksten 14 izbraukšana no Sv.Annas baznīcas uz Mangaļiem, savukārt aptuveni pulksten 21 autobuss dosies no Ložmetējkalna uz Jelgavu – red.)
– Ziemassvētku kaujas sauktas gan par latviešu strēlnieku varonības paraugu, gan par plānveidīgu latviešu karavīru iznīcināšanu, izmantojot tos kā lielgabalu gaļu. Par to droši vien būs strīdi un diskusijas arī šīsdienas konferencē.
Jāmēģina sadalīt šo jautājumu, veroties no mūsdienu skatpunkta. Viena ir emocionālā puse, bet otra – skatījums uz šīm kaujām kā militāru operāciju.
Ja runājam par militāru operāciju, neviens jau savus karavīrus speciāli nāvē nesūta. Jebkuras runas par latviešu karavīru plānveida iznīcināšanu ir pilnīgs absurds. Armijas vadība gatavoja militāru operāciju, kurai bija noteikti mērķi, un, kā jau jebkurā kaujas darbībā, būs arī zaudējumi. Neviens gan neparedzēja, ka kaujas ieilgs un zaudējumi būs tik lieli. Leģendām par nodevību pret latviešu strēlniekiem un pamešanu kaujas laukā bez rezervēm vairāk ir emocionāls fons. Tas ierindas karavīrs jau nezina un neredz, kas notiek štābā. Kaujas apstākļos meža vidū, kad ir tumšs un visapkārt šauj un sprāgst, jebkuram var rasties pamestības sajūta. Milzīgie zaudējumi, salīdzinot ar cerībām, kas tika saistītas ar šīm kaujām, deva iemeslu domām par nodevību. Bet daudzie apstākļi, kas noteica neveiksmi, bija vairāki. Arī rezerves patiesībā bija, tikai nebija pārāk veiksmīgi plānota un īstenota to izmantošana.
Otra lieta, par ko noteikti jārunā, – lai gan militārā operācija tika realizēta neveiksmīgi, bija ieguvumi. Ieguvumi kā nacionāla vērtība latviešiem. Latviešu militārais formējums Krievijas impērijas armijā, kas karo savu virsnieku vadībā ar ideju – nevis par caru, bet pret vāciešiem. Lai atbrīvotu savu zemi, kuras faktiski vēl nemaz nav, no vāciešiem. Latviešu pašapziņas celšana arī bija Ziemassvētku kauju galvenais ieguvums no mūsdienu skatpunkta.
Vēl pirms Latvijas valsts izveidošanas tiek pierādīts, ka latvieši ir spējīgi karavīri un gatavi cīnīties idejas vārdā. To gadu sarežģītajā situācijā tas nav maznozīmīgs faktors.
