Zemniekam Viesturam Šķilterim jāmaksā sods par sivēnu, kuru nemaz nav pārvedis. Kontroles pasākumi statistiku uzlabojuši.
Āfrikas cūku mēris (ĀCM) Latvijas zemniekiem rada ne tikai zaudējumus, bet arī pamatīgas galvassāpes, cīnoties ar valsti.
Zemniekam Viesturam Šķilterim pieder piemājas saimniecība, kurā viņš audzē lopus, to skaitā sivēnus. Tā kā novads ietilpst trešās kategorijas riska zonā, tad no šīs teritorijas nedrīkst izvest ne dzīvas cūkas, ne cūkgaļu un tās izstrādājumus. Noteikumi nosaka, ka cūkas drīkst pārdot, bet jārūpējas par to, lai tās netiktu aizvestas uz zemākas kategorijas riska zonām. V. Šķilteris to zināja un tāpēc, neko ļaunu nedomādams, sivēnu pārdeva pircējam no Rēzeknes. Arī tas ir novads, kas ietilpst trešās kategorijas riska zonā. Liels bija viņa pārsteigums, kad Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) par šo darījumu viņam piemēroja sodu. Sodīšanas iemesls – pārvietojot sivēnu uz Rēzekni, tas ticis vests cauri citu kategoriju zonām. «Portālā ss.lv ieliku sludinājumu par to, ka tirgoju sivēnus. Ja pircējs brauc no tās pašas trešās zonas – Valka, Limbaži, Brenguļi un citām vietām –, tad nav nekādu ierobežojumu. Es rakstu deklarāciju, un viss ir kārtībā. Atbrauca cilvēks no Rēzeknes, es viņam sarakstīju deklarāciju. Patiesībā tajā bija prasīts tikai novietnes numurs, ne saimniecības adrese, ne mans vārds, uzvārds. Pārdevu cūku, aiznesu deklarāciju uz Latvijas Datu centru, un tad es tikai uzzināju: kaut gan novads ir trešajā zonā, mums pa vidu bija otrā zona. Lai škērsotu otro zonu, nepieciešama PVD atļauja. Bet kā gan es kā pārdevējs varu zināt, pa kādiem ceļiem pircējs ved sivēnu?» neizpratnē jautā zemnieks. V. Šķilteris nopūšas un atklāj, ka sodu jau ir samaksājis. Sākumā viņš mēģinājis sūtīt vēstules PVD vadībai, bet īpašu izpratni par notikušo nav sagaidījis: «Ko gan zemnieks var darīt? Viņš nolamā Latvijas valsti, nolamā Eiropas Savienību un tad samaksā sodu, jo citas izejas jau nav. Vienīgi skumji kļūst, domājot par to, ka zemniekus visu laiku žņaudz ar nejēdzīgiem sodiem un prasībām, īpaši brīdī, kad jau tā cīnāmies par izdzīvošanu.»
Bezkompromisa likums
Komentējot notikušo, PVD ir strikts. Dienesta Dzīvnieku novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe uzsver, ka dzīvnieku turētājam un dzīvnieku īpašniekam jāzina un jāievēro likumdošana, kas saistīta ar viņu saimniecisko darbību – cūku audzēšanu pārdošanai. «Pārdodot cūkas un aizpildot dzīvnieku pārvietošanas deklarāciju, ir jāapliecina, ka novietnei nepastāv pārvietošanas aizliegumi. Likumdošana nosaka, ka visām novietnēm, kuras atrodas trešajā riska zonā, ir pārvietošanas aizliegums izvest cūkas uz citu zonu vai citu trešo zonu, šķērsojot otro, pirmo vai brīvo zonu. V. Šķiltera saimniecība atrodas Valmieras novadā, cūku mēra trešajā riska zonā. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 83 no trešās riska zonas cūkas drīkst izvest, tikai ievērojot noteiktus nosacījumus un saņemot PVD atļauju. Sods tika piemērots, jo nosacījumi netika ievēroti, kā arī atļauja netika saņemta,» skaidro M.Irbe.
Situācija uzlabojas
ĀCM mājas cūkām šogad nav konstatēts. PVD norāda, ka to ir nodrošinājuši dienesta veiktie uzraudzības pasākumi. «Arī šobrīd PVD turpināsim stingru uzraudzību, jo jebkurš neapzinīgs cūku turētājs var izvazāt infekciju plašās teritorijās, tādējādi radot būtiskus tirgus traucējumus Latvijas cūkaudzētājiem,» norāda PVD pārstāve Anna Joffe. Pēdējais saslimšanas gadījums ar ĀCM mājas cūkām Latvijā konstatēts 2015. gada 9. septembrī. Kopumā pērn ĀCM dēļ bija jāiznīcina 213 mājas cūkas, bet gadu iepriekš – 564 mājas cūkas.
A. Joffe norāda, ka biodrošības prasībām atbilst 87% mājas cūku novietņu. Salīdzinoši 2014. gadā šīm prasībām atbilda 70% mājas cūku novietņu. «Pārbaužu dati liecina, ka šobrīd visvairāk biodrošības prasībām atbilst mājas cūku novietnes Latgales pusē un Vidzemē, savukārt Kurzemē un valsts centrālajā daļā ir visvairāk biodrošības prasībām neatbilstošu novietņu,» atklāj A. Joffe. PVD pārbaudes veic divas reizes gadā. Biežāk konstatētie biodrošības pārkāpumi ir dezinfekcijas šķīduma neesamība. Tāpat karstajā laikā ir atvērti logi un durvis, kuriem nav priekšā sietu. Tādā veidā novietnē varot iekļūt gan citi dzīvnieki, gan putni.
Latvijā noteiktie biodrošības pasākumi
• Cūkas nedrīkst turēt āra aplokos, jānovērš to kontakts ar savvaļas un klaiņojošiem dzīvniekiem;
• nedrīkst pieļaut putnu iekļūšanu cūku novietnēs un barības uzglabāšanas vietās;
• nedrīkst lietot pakaišus, ja pastāv aizdomas, ka tiem varētu būt piekļuvuši savvaļas dzīvnieki;
• cūkām nedrīkst izbarot zaļbarību (arī pagalmos pļauto zāli), termiski neapstrādātus kartupeļus, sevišķi, ja cūku novietne atrodas tuvu mežam;
• kopjot dzīvniekus, jāizmanto tikai šim darbam paredzēts apģērbs un apavi, kas netiek valkāti ārpus novietnes;
• pie ieejas novietnē jānodrošina apavu dezinfekcija, kā arī novietnē jāveic regulāri tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi;
• ja cūkas izskatās neveselas, nekavējoties jāizsauc veterinārārsts.
Avots: PVD
