Skolēnu brīvlaika akcijā bērnu un jauniešu centrs «Junda» četras dienas aicināja tikties ar Jelgavā un Latvijā pazīstamiem cilvēkiem. «Ziņas» vēroja, ar ko šī brīvdienu «sviesta» novēršanas programas daļa sākās un beidzās.
Skolēnu brīvlaika akcijā bērnu un jauniešu centrs «Junda» četras dienas aicināja tikties ar Jelgavā un Latvijā pazīstamiem cilvēkiem. «Ziņas» vēroja, ar ko šī brīvdienu «sviesta» novēršanas programas daļa sākās un beidzās.
Pirmdien «Jundā» viesojās Kārlis Streips. Tikšanās dalībnieku vidū bija laba daļa to, kas parasti šajā nedēļas dienā «Jundas» telpās klausās Mārtiņa Kaprāna ievadlekcijas politikā, tādēļ sākumā sarunas ievirzījās par šo tematu – tostarp valdības veidošanas prognozēm un starptautisko attiecību jautājumiem. Viesis izteica cerības, ka jaunās valdības veidošana neietekmēs svarīgāko ārpolitisko mērķu piepildīšanos: «Pret Latvijas iestāšanos ES un NATO daudzi sākuši izturēties tā, it kā tas jau būtu noticis. Taču darāmā Latvijai vēl pietiekami daudz. Cerams, ka neparedzēti sarežģījumi to nekavēs, piemēram, jaunā valdība «nepareizas» politiskas piederības dēļ no darba neatbrīvos sarunās pieredzējušākos ierēdņus.»
K.Streips aicināja izmantot katru iespēju studēt Rietumos un sevi vērtēja kā amerikāniskas audzināšanas raksturīgu piemēru: «Mani veidotāji bijuši divi: māte, kas nepieļāva domu, ka būšu kas cits – nevis latviski runājošs latvietis –, un amerikāņu izglītības sistēma. Tā mani izveidojusi par amerikāni, kas atklāti saka daudz tāda, ko citi neatļaujas. Var ņirgāties par izglītības sistēmu, kas radījusi priekšstatu par amerikāņu studentu vājajām matemātikas un ģeogrāfijas zināšanām, bet nevar ņirgāties par pašu ASV, kas pie pasaules lielākās ekonomikas un spēcīgākās armijas tikusi ar šiem pašiem «slikti izglītotajiem» cilvēkiem. Mācībās amerikāņu skolā galvenais ir nevis skaitļu iegaumēšana, bet debates, pamatojums jāmeklē pašiem.» To, citējot padomju skolēniem veltītus kādas amerikānietes vārdus, K.Streips novēlēja arī klātesošajiem: ««Jums ir pamats būt pārliecinātiem, ka algebras stundās drīkstat atrasties bezsamaņā. Īstajā dzīvē, varu jums apliecināt, tādas lietas kā algebras nav.» Arī es algebras stundā biju bezsamaņā,» amerikāņu pedagoģijas iedarbīgumu atzina «Jundas» viesis.
«Bruņojies» ar pašsacerētiem, atdzejotiem darbiem un ģitāru, ceturtdien «Jundas» zālē ieradās «brīvdienu beigu priekšvēstnesis» dzejnieks Andris Akmentiņš. «Man ir divi tikšanās reižu scenāriji. Pirmais – lasu dzejoļus un pa vidu vervelēju. Otrais – ne tikai vervelēju un kaut ko atskaņoju uz ģitāras, ne tikai lasu, ko esmu uzrakstījis pats, bet rakstīšanā iesaistu auditoriju.» Šoreiz A.Akmentiņš bija izšķīries par otro variantu un piedāvāja klausītājiem apgūt literāro iemaņu veicināšanas kursos izmantotus paņēmienus – tādus kā mehāniskas (nepārtrauktas) rakstīšanas vingrinājums un uzdevums kolektīvi sacerēt dzejoli no citu piemeklētiem vārdiem. «Iemācīties rakstīt, protams, var, nevis lasot grāmatas par to, kā jāsacer dzeja, bet mēģinot izteikties. Tāpat ir arī, iepazīstoties ar citu autoru paņēmieniem: lai gan labi zinu, ka pats nekad tā nerakstīšu, viņu tulkošana, šo pieeju «izlaišana caur sevi», ir prasība pēc «normāla» vērtējuma iespējas: nevis apskatīt motociklu skatlogā, bet prasīt, lai iedod izbraukt.»
