NĪP, izmantojot klientu datubāzi, izsūta aicinājumus iestāties par Jelgavas pilsētas statusa saglabāšanu.
SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” (JNĪP) izsūtījusi vairākus tūkstošus e-pasta vēstuļu, kurās aicina savus klientus portālā manabalss.lv izteikt viedokli par administratīvi teritoriālo reformu, atstājot Jelgavas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada pašvaldības līdzšinējās robežās. Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis LTV 1 pauda viedokli, ka neuzskata, ka tādā veidā politiskiem mērķiem tiktu izmantoti administratīvie resursi. Jāpiebilst, ka portālā manabalss.lv pirms divām nedēļām Jelgavas novada Sesavas pagasta uzņēmēja Ināra Mālkalne ir publicējusi iniciatīvu “Jelgavas pilsētai, Jelgavas novadam un Ozolnieku novadam jāpaliek atsevišķi”. Tā savākusi nepilnus piecus tūkstošus parakstu. Lai iniciatīva tiktu iesniegta izskatīšanai Saeimā, būtu jāsavāc 10 tūkstoši parakstu.
Izsvītros no kartes ceturto lielāko pilsētu
JNĪP politiskā uzsaukuma pagarinātajā versijā, kas publicēta šī pašvaldības uzņēmuma mājaslapā, teikts: “Izstrādātais likumprojekts (administratīvi teritoriālās reformas projekts – red.) paredz, ka Jelgavas pilsētai ne tikai netiek saglabātas tiesības būt par patstāvīgu administratīvu teritoriju, bet arī tiek atņemts republikas nozīmes pilsētas statuss. Tādējādi arī JNĪP aicina iedzīvotājus balsot pret pašvaldību apvienošanas modeli, kura rezultātā no Latvijas kartes tiks izsvītrota ceturtā lielākā pilsēta Latvijā. Tajā pašā laikā republikas nozīmes pilsētas statuss tiek saglabāts tādām pilsētām kā Liepāja, Daugavpils un pat Rēzeknei, kas pēc sociālajiem un ekonomiskajiem rādītājiem ir mazāka gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ziņā un arī ekonomiski krietni mazāk attīstīta,” pausts JNĪP mājaslapā.
Savā aicinājumā JNĪP mēģina prognozēt, cik drūma var izvērsties nākotne, ja tiks īstenota administratīvi teritoriālā reforma. “Pēc šābrīža plāna, apvienojot trīs pašvaldības, veidojas novads ar 88 000 iedzīvotājiem. Īstenojot reformu, iespējams, samazināsies jelgavnieku dzīves kvalitāte, jo līdz šim brīdim neviens no reformas idejas atbalstītājiem un izstrādātājiem tā arī nav spējis atbildēt uz jautājumu, kā plānotajā jaunajā pašvaldībā sabalansēt uz lauksaimniecību vērsto novadu intereses ar lielas pilsētas vajadzībām, kas turklāt daudzu gadu laikā mērķtiecīgi ir attīstījusies ne tikai kā valsts nozīmes ražošanas un biznesa, bet arī kā zinātnes un kultūras centrs,” pausts JNĪP aicinājumā.
Arī daudzdzīvokļu mājas varot palikt bez atbalsta
Aicinājuma noslēgumā pašvaldības daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas uzņēmums drūmās krāsās zīmē nākotni tieši savā darbības jomā. Publicētajā tekstā teikts: “JNĪP kā lielākais pilsētas dzīvojamo māju pārvaldnieks ar bažām raugās uz ieceri izveidot apvienotu pašvaldību. Tikai viens piemērs no JNĪP kā dzīvojamo māju pārvaldnieka skatpunkta: jau vairākus gadus Jelgavā sekmīgi tiek īstenota daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtošanas programma, ik gadu šai iniciatīvai no pašvaldības budžeta paredzot 100 000 eiro. Sākotnēji mazliet piesardzīgi, tomēr katru gadu dzīvokļu īpašnieki arvien vairāk sākuši apzināties, ka ir savas mājas saimnieki un ar pašvaldības līdzfinansējumu īsteno arvien drosmīgākus lēmumus sava kopīpašuma saglabāšanai un labiekārtošanai. Pēc reformas, visticamāk, šī pašvaldības iniciatīva var tikt būtiski ierobežota vai likvidēta pavisam, jo jaunizveidotajā pašvaldībā būs jāsabalansē ne tikai pilsētas, bet arī lauku iedzīvotāju vajadzības un diezin vai daudzdzīvokļu mājai piesaistītā zemesgabala labiekārtošana pēc pilsētas un novadu apvienošanas kļūs par prioritāri risināmu un atbalstāmu jautājumu.”
Komunālo pakalpojumu rēķiniem nav politiskas nokrāsas
Biedrības “Jelgavas attīstībai” valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš piktojas, ka JNĪP izsūta e-pastā demagoģiskus aicinājumus iestāties par politisku mērķi – nepakļauties administratīvi teritoriālajai reformai. “Starp JNĪP komunālo pakalpojumu rēķinu maksātājiem ir gan reformas atbalstītāji, gan arī pretinieki. Ar kādām tiesībām tiek izmantoti pašvaldības uzņēmumam piederoši dati – klientu e-pasta adreses un pašvaldības uzņēmuma darbinieku darbs, lai atbalstītu tikai vienus politiskos uzskatus!” norāda J.Āboliņš. Viņš atzīst, ka reformas projektā ir labojamas kļūdas. “Jelgava ir un paliek ceturtā Latvijas pilsēta un nav ierindojama aiz divreiz mazākās Rēzeknes”, taču, viņaprāt, tāpēc nav vispār jānoliedz administratīvi teritoriālā reforma.
Sabiedrības “Delna” vadītāja Liene Gātere atzīst, ka demokrātiskā pārvaldē izpildvarai, tostarp pašvaldības uzņēmumiem, nevajadzētu būt tieši saistītiem ar politisko varu. Skaidrs, ka administratīvi teritoriālā reforma mainīs pašvaldībā pastāvošo kārtību, kas ne vienmēr ir pietiekami caurspīdīga, un tādēļ, viņasprāt, ir pašvaldību pārstāvji, kas, cenšoties saglabāt savu līdzšinējo varu, “ķeras pie salmiņa”.
