Iebraucu ar pirmo elektrovilcienu Rīgā. Pusstundiņu par agru. Neko darīt, jāpasēž tajā netīrajā ellē, kura tā kā būtu vienīgā uzgaidāmā telpa Rīgas Dzelzceļa stacijā.
Iebraucu ar pirmo elektrovilcienu Rīgā. Pusstundiņu par agru. Neko darīt, jāpasēž tajā netīrajā ellē, kura tā kā būtu vienīgā uzgaidāmā telpa Rīgas Dzelzceļa stacijā. Ejot tās virzienā, sāk parādīties nepatīkama smaka. Skaidrs, pilna ar bezpajumtniekiem. Taču, iegājis uzgaidāmajā telpā, ieraugu, ka tā ir gandrīz tukša. Toties tur ir vairāki policisti. Ienāk jauns vīrietis un apsēžas. Policisti pievērš viņam uzmanību. Acīmredzot tas ir vecs viņu “paziņa”. Jaunais cilvēks nedaudz protestē, tomēr piekāpjas un atstāj uzgaidāmās telpas. Tāds pats liktenis turpmāko piecpadsmit minūšu laikā piemeklē vēl dažus apmeklētājus. Tad ienāk pamaza auguma stilīgs jauneklis ādas jakā apkāries ar neskaitāmām ķēdītēm un krustiņiem. No skata – tīri patīkams, un policisti nepievērš viņam uzmanību. Tomēr skatos, ka īsti normāls nav arī viņš. Gaita – stipri ļodzīga, un, tikko apsēdies, tūlīt laižas snaudā. Varbūt nav dzērājs, bet gan narkomāns? Tādā gadījumā viņš noteikti ir iesācējs, kas atrodas savas “karjeras” pašā sākumā. Ja būtu jau ilgi ar šo “izpriecu” nodarbojies, tad diez vai būtu tā švītīgi ģērbies.
Šīs siltās telpas mēģina iekarot arī ar viltu. Kāda paveca sieviete iesoļo zālē, lietišķi saitē vedot suni, bet otrā rokā turot maizes kukuli. Acīmredzot arī viņa vēlas piesēst. Policisti uzreiz sāk paceltā balsī noskaidrot, ko viņa grasās darīt. Sieviete lepni atbild, ka neesot bezpajumtniece, un iet dziļāk telpā. Policistus tas neapmierina, viņu spriedums ir viennozīmīgs: viņai jāvācas no prom, lai nepiesmirdina telpu. Likumsargiem ir pilnīga taisnība. Pat no krietna attāluma jūtu briesmīgu “aromātu”, kas plūst no šīs sievietes. Izrādās, uzgaidāmajā telpā pie sienām pielīmētas lapiņas, kurās rakstīts, ka tur drīkst atrasties tikai ar braukšanas dokumentiem (biļetēm). Lai realitāte neatšķirtos no uzrakstītā, par to arī gādā policisti. Lai atbrīvotos no neatbilstošajiem telpas apmeklētājiem, nepieciešama manis minētā nepārtrauktā cīņa. Jo pat siltā ziemā šīs telpas pievelk kā magnēts.
