Par šā gada valsts subsīdiju sadalījumu lauksaimniekiem valdība lems tikai nākamnedēļ, nevis šodien, kā iepriekš bija plānojusi nozares ministrija. Tādas kavēšanās iemesls ir lauksaimnieku nevalstisko organizāciju panāktais, ka pusotrs miljons latu no nacionālā atbalsta tiks veltīts kredītprocentu dzēšanai.
2010. gada valsts budžetā lauksaimnieku subsīdijām apstiprināti ap 10 miljoniem latu jeb divarpus reižu mazāk nekā pērn. Tajā skaitā arī 1,5 miljoni latu no pagājušā gada februārī piešķirtā papildu finansējuma piensaimniekiem un 3,5 miljoni latu, kas tiks izlietoti pagājušajā gadā uzņemto saistību kā pārejošo maksājumu izpildei. Tādējādi šā gada subsīdijām paliks vien nedaudz vairāk par sešiem miljoniem latu. Turpina rēķināt, kam vēl atņemtPagājušajā nedēļā Zemkopības ministrija (ZM) Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sanāksmē lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām piedāvājusi tādu subsīdiju sadalījumu, kur atbalsts nav paredzēts kredītprocentu dzēšanai. Pret to iebilda gan biedrība «Zemnieku saeima», gan Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija. Kā «Ziņām» stāsta «Zemnieku saeimas» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja, sarunā ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu panākta vienošanās, ka kredītprocentu dzēšanai tiks novirzīti vismaz 1,5 miljoni latu. Tādējādi ministrijai nācies pārstrādāt subsīdiju sadales plānus, un apstiprināšanai valdībā to varēs virzīt vien uz nākamās otrdienas sēdi. ZM pārstāve Dagnija Muceniece pirmdien skaidroja, ka precīzs nacionālā atbalsta izlietojums būs zināms, vēlākais, ceturtdien. ZM valsts sekretāre Dace Lucaua skaidro: «Lai arī lielās lauksaimnieku organizācijas vēlējās, lai visas valsts subsīdijas novirzītu kredītprocentu dzēšanai, mēs uzskatām, ka tā nav pareiza pieeja, jo ne visi lauksaimnieki ir vienādi ņēmuši kredītus. Palikām pie modeļa, ka proporcionāli aptuveni līdz 10 procentiem tiks samazināts finansējums visām valsts subsīdijās lauksaimnieku saskaņotajām programmām. No 10 miljoniem latu tiks izdalīti 0,5 miljoni latu, kas bija paredzēti maksājumu tiesību reģistra izveidei, ja vienotā maksājumu sistēmu ieviestu no 2011. gada. Tā kā vienojāmies, ka vienotā maksājuma sistēmu Latvijā neieviesīs, 0,5 miljoni, kā arī aptuveni 10 procenti no samazinājuma visām programmām veidos 1,5 miljonus latu, kurus novirzīsim kredītprocentu dzēšanai būvniecības projektiem.»LOSP: nevaram glābt neapdomīgus lauku uzņēmējusLauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Armands Krauze uzskata, ka ZM piedāvātais valsts subsīdiju sadalījums ir kompromisa risinājums. «Mēs nevarējām piekrist dažu lauksaimnieku organizāciju priekšlikumam, ka visas subsīdijas novirza tikai kredītprocentu dzēšanai, jo tas nebūtu godīgi pret pārējiem zemniekiem, kuri strādā bez kredītsaistībām un tiktu izslēgti no jebkāda valsts atbalsta. Turklāt bankas, dzirdot, ka valsts piešķir finansējumu kredītprocentu dzēšanai, nemaz necenšas samazināt kredītprocentus, bet gan vēl paaugstinās. Kredītsaistības ir aptuveni 2500 saimniecībām, bet graudkopībā nodarbināti 12 000 saimniecību, lopkopībā – 8500, tāpēc šāds lēmums būs lauksaimniecības nozari stabilizējošs. Mēs nevaram ar valsts subsīdijām glābt neapdomīgus lauku uzņēmējus,» tā portālam nozare.lv teicis A.Krauze.Viņš arī uzsver, ka valdība pret lauksaimniekiem šogad rīkojusies nekorekti, valsts atbalstu samazinot vairāk nekā par pusi: «Es saprotu, ka visiem ir grūti, bet samazinājumam jābūt proporcionālam visām nozarēm.»Valsts atbalsts lauksaimniecībai 2009. gadā bija 25,68 miljoni lati.
