Latvijas klimats ļauj audzēt visu sugu mājputnus. To izvēli nosaka sugas lietderība, bioloģiskās īpašības un tagad arī tirgus.
Latvijas klimats ļauj audzēt visu sugu mājputnus. To izvēli nosaka sugas lietderība, bioloģiskās īpašības un tagad arī tirgus. Pašlaik mūsu tirgū ir nopērkami gan cālīši, gan zoslēni, pīlēni un vēl citu putnu mazuļi un «pusaudži». Kurus no tiem izvēlēties?
Protams, tos, kas piemēroti katra saimniecībā. Putnu turēšanai izlietotie līdzekļi ātri atgūstami atpakaļ. Mazuļi parasti šķiļas pavasarī un jau pēc 60 līdz 80 dienām ir realizējami. Tātad mājputniem, izņemot dējējvistas un vaislas putnus, dzīve paiet vienā ganību periodā.
Ja saimniecībā nav teritorijas, kur vistām pastaigāties, aplokā iesēj salātdobi. To lapas ciena pat jaunputni.
Zosīm garšo āboliņš, lucerna un no graudzālēm – vārpata, pļavas skarene, smilgas. Šos putnus var izmantot zemeņu, biešu, kukurūzas, puķu, augļu dārza ravēšanai. Tās gan neēd visas nezāles, taču tās, kas garšo, iznīdē pat labāk par cītīgāko ravētāju. Zosis neaiziet tālu no traukiem ar dzeramo ūdeni.
Mazie zoslēni spalvu augšanas laikā rūpīgi jākopj, jo tad tie tērē daudz enerģijas augšanai un apspalvojuma veidošanai. Šajā periodā tiem nevajag žēlot graudu barību. Ūdenī laiž tikai nedēļu vecus zoslēnus, bet pīlēniem kājiņas nevajadzētu saslapināt pirms divu nedēļu vecuma sasniegšanas.
Zosis un pīles bez ūdenskrātuves var iztikt, tomēr bez peldes tās jūtas sliktāk. Tādēļ vajag ierīkot primitīvu «peldētavu», zemē ierokot sili vai vanniņu, no kuras var ērti izkāpt.
Zosīm nav vajadzīgas plašas ganības, tās labi iztiek ar zāli ap kūtīm, upmalā un citur. Pīles izdevīgāk ir audzēt vietās, kur ir ar augu un dzīvnieku valsts barību (glīvenēm, ūdenszziediem, vardēm, gliemežiem) bagātas ūdenstilpes. Pīle dienā var apēst līdz 300 g augu un kukaiņu. Šie putni sekmīgi salasa dārza tārpus, kukaiņus, kāpurus un gliemežus, ko dārzā grūti apkarot. Vasarā pīles piebaro divreiz dienā noteiktā laikā, lai tās nāktu no ganībām mājās.
Labi ganības izmanto tītari. Tie salasa kukaiņus, kāpurus, gliemežus, sliekas, nepalaiž garām arī vardi un peli. Tītariem vislabāk patīk grāvmalas, krūmi, gravas, kur ir daudz kukaiņu, tārpu un cita dzīvā radība, kā arī rugaines pēc labības novākšanas.
Pērļu vistas Latvijā joprojām ir maz izplatītas, taču tām ir vērtīgas olas un medījumam līdzīga gaļa. Ilgo pastaigu laikā pērļu vistas iegūst dažādu barību – kukaiņus, tārpus, sliekas, vardes, peles, arī spalvainos kāpurus, nezāļu sēklas un pieneņu lapas. Pērļu vistas nekašājas, tādēļ tās var droši laist dārzā. Skaļi ķērcot, tās atbaida no mājas pat žurkas.
Pēc Jāņa Uzuleņa «Rūpes par mājdzīvniekiem gada garumā».
