«Lai no 1. aprīļa mēs varētu skatīties televizoru, ap māju esot jānozāģē koki,» neizpratnē ir pensionāre Jadviga Vēvere no Lielplatones pagasta Strēlniekiem. Savukārt Vilces bibliotekāre Regīna Deksne teic, ka viņas ģimene ir apmierināta par brīnišķīgo pārraides kvalitāti un programmu daudzveidību, ko janvāra beigās ģimenei pavērusi digitālā televīzija.
Viedokļi par pāreju uz digitālo apraidi ir dažādi. Taču Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) nolēmis no 1. aprīļa 70 kilometru rādiusā ap Rīgu un no 1. jūnija visā Latvijā pārtraukt apraidi vecajā analogajā sistēmā. LVRTC sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Līne Latvija salīdzinājumā ar Baltijas valstīm un arī Baltkrieviju palikusi pēdējā, kur apraide vēl notiek analogajā formātā. Jauninājuma jēga esot diezgan neapšaubāma – attēla un skaņas kvalitātei, programmu daudzveidībai noteikti jāuzlabojas. Uzņēmumā «Lattelecom» nespēja pateikt, cik daudzos mājokļos Jelgavas apkaimē pašlaik televīzija tiek skatīta analogajā apraidē.Strēlniekos neizpratneCitādās domās ir pensionāru pāris Jadviga Vēvere un Dzintars Kubilis no Lielplatones pagasta Strēlniekiem. Viņi nesaprot, kādēļ šāda digitālā apraide būtu vajadzīga. Vecajā sistēmā viņi televīzijas pārraides LTV1, TV3 un LNT programmās var skatīties normāli, bet pērn novembrī pasūtītais dekoders izrādījies šai vietai nederīgs. Montieris pūlējies, izmēģinājis veselus trīs, un nekā – māja esot zemā vietā, uztveršanu traucējot ap to saaugušie koki. I.Līne teic – nevarētu būt, ka analogajā sistēmā televizors rāda, bet digitālajā ne. Jaunajam signālam gan esot vajadzīgs augstākas kvalitātes antenas kabelis. Varbūt tas esot pie vainas. Dekodera ierīkotājs «Lattelecom» skaidrojumu nesniedza. Savukārt R.Deksnes ģimene ir to 21 tūkstoša Latvijas iedzīvotāju skaitā, kuri ar uzņēmumu «Lattelecom» noslēguši līgumu par apraidi digitālajā sistēmā, turklāt paplašinājuši programmu klāstu un tagad redz tādas kanālus kā, piemēram, «Medības un makšķerēšana», kas agrāk lauciniekiem bez satelīta antenas «šķīvja» nebija pieejams. Pat mazturīgajiem vēl nav domātsLatvijā 170 tirdzniecības vietās pieejamie dekoderi (to cena ir 39 lati, bet iespējams pirkt uz nomaksu) varētu nebūt pa kabatai mazturīgajiem. Jelgavas novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītājas vietniece Ilze Vītola tomēr uzsver, ka pašlaik svarīgākais ir nodrošināt novada maznodrošināto iedzīvotāju pamatvajadzības – mājokļa uzturēšanu, veselības aprūpi un pārtikas iegādi. Līdz ar to televīzijas dekoderu iegāde un uzstādīšana ierobežota sociālā budžeta apstākļos netiek uzskatīta par prioritāru. Novada pašvaldība iesaistītos, ja TV pieejamībai lauku apvidos tiktu izstrādāta programma ar valsts finansējuma dalību.Jāpiebilst, ka mājās un dzīvokļos, kur lieto kabeļu televīziju vai ir savi satelītu antenu «šķīvji», digitālā apraides ieviešana neko nemaina.
