Viens darba vadītājs nespēj izkontrolēt pussimta padoto «stipendiātu» strādāšanu pilsētas ielās – tā pašvaldības aģentūra «Pilsētsaimniecība» skaidro ledus cirtņu radītos bojājumus, kas šoziem pamanāmi ne tikai vecajās ietvēs ar asfalta segumu, bet arī pēdējos gados rekonstruēto ielu malās svaigajā bruģī.
Šajā ziemā ne tikai sētnieki, bet arī desmitiem bezdarbnieku, kas pagaidu darbos tiek algoti par 100 latiem, strādā pilsētas ielās. Viņiem uzticēti sniega un ledus tīrīšanas darbi tur, kur ar savlaicīgu sniega aizvākšanu noslinkots. Taču pēc šo strādnieku čaklās rosības bruģēto celiņu virsmā daudzviet parādījies jauns «raksts», ko atstājušas cirtņu pēdas. Visiem stipendiātiem nevar izsekot«Pilsētsaimniecības» ielu ekspluatācijas inženieris Edgars Rubenis skaidro, ka vēl pirms došanās darbos visiem «stipendiātiem» tiek nolasīta instruktāža par drošiem un tehniski pareiziem sniega tīrīšanas un ledus atkalšanas paņēmieniem. «Kvalitātes kontroli nodrošina četri darba vadītāji, taču viņi ir ļoti noslogoti, jo katram pakļauts 50 – 60 cilvēku. Visiem darbiniekiem nav iespējams izsekot līdzi, tādēļ atsevišķās vietās iespējama bruģa deformācija,» piekrīt E.Rubenis. Nelieli bruģakmeņu bojājumi neietekmē seguma ilgmūžību un izturību ietvju konstrukcijās, apgalvo inženieris. Citās domās ir Rīgas Tehniskās universitātes Ceļu un tiltu katedras vadītājs profesors Ainārs Paeglītis, kurš pēta betona kvalitātes īpašības. «Ja izkaltās plaisas dziļas, tajās iekļūst ūdens un sasalstot betonu plēš,» viņš skaidro. Taču profesors piebilst – ja jau sniegs nav savlaicīgi notīrīts un piesalis pie ietves, citas metodes ledus kārtas aizvākšanai diez vai būs ekonomiskas. «Savās mājās man arī nākas dažkārt cirst ledu uz bruģa, sevišķi pie iebraucamajiem vārtiņiem, lai tos varētu atvērt. Tomēr tas jādara uzmanīgi, piesitot tā, lai noskaldītu tikai ledu, neatstājot paliekas segumā,» saka A.Paeglītis. Brauktuvēs rievu nav «Pilsētsaimniecība» sola, ka uzmanīgi sekos līdzi ietvju stāvoklim pēc ziemas uzturēšanas darbiem. Aģentūra gan norāda, ka piemīdītais sniegs un ledus izveidojies vietās, kuras savlaicīgi notīrīt ir nekustamo īpašumu apsaimniekotāju pienākums. Piemēram, jau gada sākumā «Ziņas» vēstīja Pašvaldības policijai, ka viena ietve blakus privātskolai «Punktiņš» netiek tīrīta nemaz. Likumsargi solīja rīkoties, taču tur vērojams nevis sētnieka darbs ikdienā, bet gan «stipendiātu» rosība ik pēc pāris nedēļām. Tagad Svētes ielas galā pie krustojuma jaunais bruģa klājumu «rotā» cirtņu pēdas.Jāpiebilst, ka šoziem pilsētai vēl nav nācies ar tā saukto rievošanas paņēmienu no piebraukta sniega attīrīt asfaltētās ielas. Tādu metodi izmanto tikai D klases ielās ar grants vai frēzētā asfalta segumu, un, kā uzsver E.Rubenis, šīs tehnoloģijas izmantošana nepasliktina ielu seguma tehnisko stāvokli. Pērnajā pavasarī gan virknē ielu ar jaunu segumu atklājās vismaz puscentimetru dziļi skrāpējumi, ko bija radījušas šķūres. Pēc šo faktu publiskošanas un vietējo politiķu spiediena tika aicināti neatkarīgi eksperti, kas atzina – asfalta segums ir sabojāts, tajā drīz radīsies bedres, un brauktuvju kalpošanas laiks nebūs tik ilgs, kā varēja sagaidīt.
