Lai papildinātu savus malkas krājumus, daudzi pilsētas un lauku ļaudis, kā arī juridiskas personas ziemas mēnešos labprāt dodas cirst malku.
Lai papildinātu savus malkas krājumus, daudzi pilsētas un lauku ļaudis, kā arī juridiskas personas ziemas mēnešos labprāt dodas cirst malku. Taču mežā ar cirvi nevar vicināties, kā ienāk prātā. Šo darbu, kā «Ziņām» skaidroja Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes sauszemes ekosistēmu aizsardzības inspektors Oskars Dinka, reglamentē divi likumdošanas normatīvie akti: Meža likums un Ministru kabineta noteikumi «Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes».
Tie nosaka, kādas atļaujas ir jāsaņem, lai vispār kokus varētu sākt cirst. Turklāt tos savā zemē cirst drīkst pats īpašnieks vai zemes tiesiskais valdītājs. Ja mežā malku gādāt grib vēl kāds cits, tam ir vajadzīgs saimnieka pilnvarojums.
Lai sāktu koku ciršanu mežā, vispirms attiecīgajā mežniecībā ir jāsaņem koku ciršanas apliecinājums. Izņēmuma gadījumā bez tā katram saimniekam gada laikā atļauts nocirst 10 kubikmetru sausu un vēja gāztu koku vai arī tādu, kuru celma caurmērs ir mazāks par 12 centimetriem.
Sākot koku ciršanu ārpus meža, minētais apliecinājums nav nepieciešams. Toties gandrīz visos gadījumos neatkarīgi no cērtamo koku daudzuma un resnuma ir vajadzīgs rakstisks vietējās pašvaldības saskaņojums. Turklāt, ja koku ciršana paredzēta īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ūdensteču un tilpju aizsargjoslās vai apbūvei paredzētā vietā, tā jāsaskaņo arī ar reģionālo vides pārvaldi. Savukārt kultūras pieminekļu aizņemtajās platībās un to aizsargjoslās, ceļu un dzelzceļu zemju nodalījuma joslās ieplānotajai ciršanai atļauja jāprasa arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai vai attiecīgo ceļu pārvaldīšanas institūcijām.
Lauku rajonos aizsargjoslas platums ap kultūras pieminekļiem ir 500 metru. Lielajām upēm, kas ir garākas par 100 kilometriem, – Lielupei, Svētei, Iecavai, Misai, Bērzei – aizsargjoslas platums abos krastos ir 300 metru. Savukārt 25 līdz 100 kilometru garām upēm – Aucei, Audruvei, Džūkstei, Elejai, Platonei, Sesavai, Tērvetei, Vilcei, Vircavai u.c. – tas ir 100 metru abos krastos. Pārējām mazajām upītēm sargājamā josla ir līdz 50 metriem platumā.
Neskaidrību gadījumā konsultēties var Jelgavas Reģionālajā vides pārvaldē pa tālruni 3026350 vai arī savā mežniecībā.
