Titulu «Mis Latvija 2004» saulainajā Tunisijā pērn oktobrī ieguva 21 gadu vecā Agnese Krustiņa, kas pirms gada tika kronēta par Jelgavas skaistāko meiteni. Viņa labprāt dalās pārdomās par savu dzīvi konkursu virpulī.
Titulu “Mis Latvija 2004” saulainajā Tunisijā pērn oktobrī ieguva 21 gadu vecā Agnese Krustiņa, kas pirms gada tika kronēta par Jelgavas skaistāko meiteni. Viņa labprāt dalās pārdomās par savu dzīvi konkursu virpulī.
Kāpēc izlēmi piedalīties Jelgavas skaistumkonkursā?
Tas notika spontāni. “Tonusā” izlasīju aicinājumu pieteikties un pēc nedēļas aizgāju uz finālistu atlasi kultūras namā. To izturot, tiku finālā.
Pēc uzvaras mūsu pilsētā bija finālistu atlase konkursam “Mis un Misters Latvija 2004”.
Jā. Pērn janvāra beigās iekļuvu Latvijas konkursa finālā. Gatavošanās tam ilga teju vai deviņus mēnešus. Tajā laikā mums bija ļoti daudzveidīgi treniņi, sākot no aerobikas līdz pat karatē. Bija nodarbības, kurās stāstīja restorāna elites noteikumus, vajadzēja apgūt jogas un salsas iemaņas. Apmeklējot šos treniņus, es pilnveidoju sevi un ieguvu daudz jauna.
Konkurss notika Āfrikā, Tunisijā no 22. līdz 28. oktobrim. Eksotiskajā zemē pavadījām sešas dienas.
Ar kādiem iespaidiem atgriezies no Tunisijas?
Par Tunisiju man ir palikuši vissiltākie iespaidi. Daudz ko tur ieraudzīju pirmo reizi savā dzīvē. Atceros izjūtu, kad, izkāpjot no lidmašīnas, mūsu acu skatieni “pielipa” palmām, krāšņi ziedošajiem krūmiem, ceļa malās augošajiem kaktusiem un netālu guļošajiem kamieļiem. Protams, nevar aizmirst arī pludmales silto ļoti sāļo ūdeni un karsto saulīti.
Vai konkursa pēdējiem treniņiem un konkursa norisei netraucēja turienes laika apstākļi?
Tunisijas klimats nemaz netraucēja. Tieši otrādi – mēs to izbaudījām, cik vien varējām. Atrodoties visu dienu saulē un siltumā, uzkrājām siltu un pozitīvu enerģiju vēl ilgam laikam. Latvijā ir liels saules trūkums, tāpēc cilvēkiem ir mazāk enerģijas un dzīvesprieka. Vēl nedēļu pēc atgriešanās no Tunisijas nevarēju pierast pie Latvijas pelēkuma un aukstuma.
Vai, gatavojoties konkursam, negadījās kādi kuriozi?
Nē, konkursantiem tādu nebija, bet mūs ļoti uzjautrināja vietējo iedzīvotāju darbība. Viņiem tieši dažas dienas pirms mūsu iebraukšanas bija sācies ramadāns, un es pirmo reizi mūžā piedzīvoju, kas tas tāds ir. Proti, vietējie iedzīvotāji nedrīkst ēst, kamēr spīd saule. Un tā sekas ir mūsu pierastajiem steidzīgajiem apstākļiem ļoti neierastas – viņi pa dienu visu dara ļoti, nu ļoti lēni un, mūsuprāt, neloģiski. Piemēram, pārsteidza, kā viņi gatavoja konkursa finālam zāli un skatuvi. Savāda šķita tunisiešu tirgošanās, kas sākumā lika pasmaidīt, bet beigās – apnika. Tās būtība ir kaulēšanās, kuras laikā viņu izteikumi un mīmika ļāva mums jautri smieties.
Kā vērtē savus nu jau bijušos konkurentus uz “Mis Latvija 2004” galveno titulu?
Iespējams, tas skanēs ne visai ticami, bet es viņus neuzlūkoju kā konkurentus ceļā uz galveno titulu. Finālā meitenes bija draudzīgas un izpalīdzīgas. Mēs cita citai “padenes” nelikām. Bija maza sadalīšanās divos bariņos, bet tā jau ir parasta lieta.
Kā pašai šķiet, kam žūrija pievērsa lielāku uzmanību – konkursa dalībnieka vizuālajam tēlam vai personībai?
Manuprāt, žūrija lielākoties uzmanību pievērsa personībai, tikai pēc tam skaistumam.
Vai uzvara skaistumkonkursos mainīja tavu dzīvi?
Nekas krasi nav mainījies. Turpinu strādāt un mācīties kā iepriekš. Vienīgi bija ļoti grūti panākt to, kas konkursa dēļ tika iekavēts. Papildu pienākumi klāt nav nākuši. Ja nu vienīgi jārēķinās ar to, ka jāpiedalās dažādos saviesīgos pasākumos un jāfotografējas.
Vai pārsvarā viss notiek galvaspilsētā?
Rīga ir mana pilsēta. Tur esmu dzimusi un uzaugusi līdz skolas gadiem. Saikne ar Jelgavu pamazām izzūd, jo galvaspilsētā dzīvoju jau trešo gadu un tikai darba jautājumos vai brīvdienās kopā ar draugu atbraucu pie vecākiem. Ar Rīgu saistīti arī mani vaļasprieki – dejošana un kārtīga atpūšanās pēc darba nedēļas. Vēl man patīk ceļot.
