Šis gads mums atnesis ne tikai jaunas vēsmas politikā, bet arī jaunu Valsts ieņēmuma dienesta vadītāju.
Šis gads mums atnesis ne tikai jaunas vēsmas politikā, bet arī jaunu Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vadītāju. Tas, ka šajā jomā bija jāveic kardinālas izmaiņas, skaidrs bija jau sen. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pagājušajā gadā strādājošajiem aprēķinātā mēneša bruto darba samaksa bez neregulārām izmaksām bija 173 lati. Sabiedriskajā sektorā strādājošie saņēma 187 latus, bet privātajā sektorā – 163 latus, maz nav saņēmuši arī budžeta iestādēs strādājošie – mēnesī 183 latus, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar 50 un vairāk procentu valsts vai pašvaldību kapitāla daļu – 205 latus. Tomēr nebūsim naivi, ticot, ka statistika atspoguļo realitāti. Tā var būt patiesa tikai atsevišķās nozarēs. Šajā gadījumā, kā atzīst ekonomisti, nav ņemta vērā tā saucamā «aplokšņu alga». Kas tas par «zvēru», domājams, zinās katrs. Tikai ne katrs gribēs atzīties, ka pats to kādreiz saņēmis vai saņem. Ekonomisti norāda, ka 2002. gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2001. gada trešo ceturksni, ievērojami mainījušies makroekonomiskie rādītāji – par 6,6 procentiem audzis vidējais algu līmenis, bet apgrozījums mazumtirdzniecībā palielinājies par veseliem 20,9 procentiem. Palūkojoties tikai uz šiem skaitļiem, rodas pamatots jautājums – kādu «zeķē» līdz šim krātu naudiņu iedzīvotāji sākuši tērēt? Drīzāk gan uzņēmēji vairumā gadījumu neuzrāda strādājošo patieso algu.
Tā kā privātā sektora darbinieki saņēma mazāk nekā valsts un pašvaldību sektorā strādājošie, bija skaidrs, ka jāpastiprina šo uzņēmumu finanšu kontrole. Ieņēmumu dienestam arī ir pienācis pēdējais laiks beidzot nopietni ķerties klāt uzņēmumu dubultajai grāmatvedībai.
Šajās dienās VID Finanšu policijas Latgales reģionālā nodaļa ierosinājusi krimināllietu pret mēbeļu ražotāju un tirgotāju firmu «TDS Universals» par «aplokšņu algu» izmaksu saviem darbiniekiem. Izmeklēšanā noskaidrots, ka firma no 2001. gada decembra līdz 2003. gada februārim darbiniekiem izmaksājusi lielākas algas, nekā norādīts grāmatvedības dokumentos, tā nesamaksājot visus likumā paredzētos nodokļus. Policija konstatējusi, ka daļa darbinieku noformēti darbā uz pusslodzi, lai gan faktiski strādājuši pilnu darbdienu. Šajā firmā oficiāli aprēķinātā alga bija no 30 līdz 80 latiem, taču darbinieki saņēmuši no 100 līdz 300 latiem mēnesī.
Anonīmās darba devēju un ņēmēju aptaujas liecina, ka «aplokšņu algas» saviem darbiniekiem izmaksā vairums uzņēmumu. Bet uz jautājumu, kas viņiem liek to darīt, atbilde arī ir vienāda: nodokļu slogs spiež viņus tā darīt. It īpaši par to sūdzas mazie uzņēmēji. Bet tas ir koks ar diviem galiem – nemaksājot nodokļus, šādi uzņēmumi rada negodīgu konkurenci tiem, kas to dara godīgi vai tuvu tam.
Ienākot «jaunajiem laikiem» arī VID sistēmā, jāņem vērā, ka, vēršoties pret «aplokšņu maksātājiem» bez nopietnas nodokļu sistēmas pārskatīšanas Finanšu ministrijā, nekas nebūs līdzēts. Jo katru likumu var apiet ar līkumu.
Bet tikmēr bijušais VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks un tās pašas iestādes Akcīzes preču pārvaldes direktors Dzintars Jakāns Komercreģistrā pirmdien reģistrējuši savu uzņēmumu «Cita līnija». A.Sončiks aģentūrai LETA paudis, ka jaundibinātā uzņēmuma darbs noteikti būs saistīts ar nodokļu un muitas jautājumiem, jo «ir informācija un kontakti». Gluži ticami, ka šo firmu nesagaidīs bēdīgi slavenās «Dzīves līnijas» liktenis. Minētā sakarā nedaudz dīvaina liekas pašreizējā Akcīzes pārvaldes direktora iesaistīšanās tandēmā ar A.Sončiku. Bet Dieva ceļi ir neizdibināmi.
