I. Par K. kungu, kuram nav nekā kopēja ar 14 miljonu afēru.
1926. gadā dzimušajam K. kungam tiešām nav nekāda sakara nedz ar Jelgavu, nedz ar pilsētas pašvaldības Siltumtīklu uzņēmumu, nedz arī ar pilsētas iedzīvotājiem, kas kļuvuši par savdabīgiem citroniem tajā kokteilī, kurā tiek putota Pasaules Bankas nauda. Tāpat visai maz ticams, ka K. kunga radītājs un garīgais skolotājs Austrijas ebreju rakstnieks Franss Kafka jebkad savās vīzijās būtu skatījis bēdu ieleju, par kādu pamatoti var dēvēt Jelgavu ar tās pārvaldītājiem un viņu 70 000 pavalstniekiem.
Tomēr – ja vien iespējams literārā valodā attēlot procesu, kuru dēvē par «Jelgavas centralizētās siltumapgādes rehabilitācijas projekta īstenošanu», tieši Kafkas romānā «Pils» varam ieraudzīt visus šajā izrādē spēlējošos aktierus.
Pils vietā esam izvēlējušies citadeli (no franču vārda citadelle un tam līdzīgā itāļu cittadella) – vecās pilsētās izvietotu cietoksni vai pili, kas dominē pār visu pilsētu. Lasītājs, kurš kaut reizi saskāries ar mūsu Siltumtīklu uzņēmumu vai tikai dzirdējis par to, nenoliegs, ka tieši pēc šīs organizācijas stabules danco visa Jelgava. Ir tiešie vainīgie (tie, kas ir parādā), potenciālie vainīgie (tie, kas būs vai varētu būt parādā) un pastarpināti vainīgie, kas tiek sodīti ar Jelgavas baismīgajām ielām, nabadzīgajām skolām utt.
Tāpat kā K. kungs Kafkas romānā «Pils», arī Jelgavas iedzīvotāji par savu Citadeli zina maz vai vairumā gadījumu – neko. Par dīvaino iekšējo varas hierarhiju, kas Citadelē pastāv, kaut ko dzirdējuši tikai īpaši pietuvinātie. Kā top Citadeles noteiktie un pilsētas tēvu apstiprinātie tarifi, līdz pat šai dienai nav sapratis neviens. Taisnības labad jāsaka: arī paši tēvi ne. Neko līdz šim neesam dzirdējuši par Citadeles finansu lietām. Nezinām par nākotni, kādu pilsētai lems Citadele. Nezinām, kas ir tās īstenie pārvaldītāji un kam tā piederēs pēc dažiem gadiem.
Citadeles mūri izrādījušies nesagraujami. Pret tiem atsitušies un noplakuši daudzkārtēji iedzīvotāju protesti, dažādu uzraudzības iestāžu revidenti, pie varas siles netikušo partiju pārstāvju pārmetumi, publikācijas presē, deputātu jautājumi, piketi, dažādu nevalstisko organizāciju aicinājumi, prokuratūras protesti… Vai tiešām Citadele ir neievainojama? Varbūt – nevainojama?
Tiktāl – par Citadeli. Bet tagad kādu vārdu, kas neattiecas ne uz viņu, ne uz viņas bārdu. Maz būs vidējās un vecākās paaudzes cilvēku, kuriem izteikums «Maskava asarām netic» neatsauktu atmiņā lielisko krievu kino klasikas šedevru ar tādu pašu nosaukumu. Tomēr tam ir daudz senāka cilme. XVI gadsimtā Krieviju savās dzelžainajās un asinīm notraipītajās rokās turēja cars Ivans, saukts arī par Bargo. Viņš cita starpā radīja organizāciju «nodokļu» ievākšanai, kuras darbiniekus iedzīvotāji dēvēja par Ivana asinssuņiem un kuri «nodokļu» maksātājiem pēc patvaldnieka mājiena bija gatavi nodīrāt septīto ādu. Lai kādi bija viņu lūgumi, žēlabas un izmisums, asinssuņi pildīja savu uzdevumu, bet Maskava, tas ir Ivans, asarām neticēja.
Kā to māca vēsture, nesagraujamu cietokšņu tomēr nav. Ivana Bargā karapulki savulaik sagrāva tādas fortifikācijas pērles kā, piemēram, Cēsu pili. Netālu no Āraišu pils vēl stāv stalta priede, kura, kā vietējās teikas vēsta, esot piedzīvojusi Ivana laikus un no kuras iebrucēju lielgabalu raidītās lodes sagrāvušas pili. No tā mums būs mācīties arī to, ka svarīga ir vieta, no kuras sākt uzbrukumu.
Kā jau tika teikts, Citadele pārbaudīta daudzkārt. Neviens, kā redzams, būtiskus trūkumus nav atklājis. Tomēr, ja Citadelei piemērotu leksiku, kāda sastopama LR Krimināllikumā, mēs droši varam runāt par tādām Citadeles «nepilnībām» kā amatpersonu pilnvaru realizēšana interešu konflikta situācijā, dienesta pilnvaru pārsniegšana, amatpersonu bezdarbība un darba pienākumu nolaidīga pildīšana, nepatiesu ziņu sniegšana subsīdiju, kredīta vai cita aizdevuma izmantošanas laikā, subsīdiju, kredīta vai cita aizdevuma izmantošana līgumā neparedzētiem mērķiem, grāmatvedības noteikumu rupja pārkāpšana, statistiskās informācijas noteikumu neievērošana, grāmatvedības un statistikas datu sagrozīšana, patvarība… Tie ir tikai ziediņi. Augļi ienāksies vēlāk.
Bet sēkla tika sēta 1995. gadā, kad tika noslēgts pretlikumīgs līgums starp Finansu ministriju un Jelgavas Domi, saskaņā ar kuru aizdevuma atdošana tiek garantēta ar visu pašvaldības īpašumu.
Šodien – četrus gadus pēc līguma noslēgšanas – pilsēta pēc būtības ir bankrotējusi. Dome (Siltumtīklu uzņēmums) nav spējusi
šajā laikā samaksāt pat aizdevuma procentus. Piemēram, procenti Ls 262 294 apmērā par aizdevuma izmantošanu 1997. gadā netika samaksāti un ir ieskaitīti kopējā aizdevuma parāda summā. Rezultātā iedzīvotāji būs spiesti maksāt ne tikai par aizdevumu, tā «apkalpošanu» un procentus, bet arī soda procentus, kas tiek rēķināti par katru nokavēto maksājuma dienu. Jelgava ir saņēmusi lauvas tiesu no Latvijas pašvaldību centralizētās siltumapgādes sistēmās ieguldītās naudas, taču rezultāts tam šodien un arī daudzus turpmākos gadus būs nesamērīgi augsti tarifi par piegādāto siltumenerģiju. Zem tarifiem apslēptas desmitiem nelikumību, par kurām – agrāk vai vēlāk – būs jāatbild gan konkrētām amatpersonām, gan arī deputātiem, kuru aizsegā un ar kuru atbalstu šīs nelikumības veiktas.
F a k t i
1995. gada 18. septembris –starp LR valdību un Starptautisko rekonstrukcijas un attīstības banku (Pasaules Banku) tiek parakstīts aizdevuma līgums nr.3809 – OLV par kredīta piešķiršanu Jelgavas pilsētas pašvaldībai 14 miljonu USD apmērā Jelgavas centralizētās siltumapgādes rehabilitācijas projekta īstenošanai.
1995. gada 24. oktobris –starp LR Finansu ministriju (ministre I.Sāmīte) un Jelgavas pilsētas Domi (U.Ivans) tiek noslēgts līgums par Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas piešķirtā aizdevuma 14 miljonu USD izmantošanu un atdošanu.
Saskaņā ar līgumu no tā parakstīšanas brīža līdz aizdevuma atmaksas dienai Dome maksā Finansu ministrijai 10% no aizdevēja noteiktās procentu likmes administratīvajiem izdevumiem; vēl 10% no procentu likmes tā maksā ministrijai rezerves fondā par valdības uzņemto risku. Dome nevar samazināt maksājumu summu tādēļ, ka tai ir kādas prasības vai pretenzijas pret ministriju vai, teiksim, Siltumtīklu maksātnespējas gadījumā.
Dome, pamatojoties uz Finansu ministrijas izsniegto rēķinu, sedz ministrijai arī izdevumus, kas pēdējai radušies sakarā ar līguma saistību izpildi: pasta izdevumus, ieskaitot kurjerpastu; bankas pakalpojumu izdevumus; iespējamos zaudējumus no valūtas konvertācijas un valūtas svārstību riska; citus izdevumus, kas saistīti ar aizdevuma apkalpošanu. Dome sedz arī visus izdevumus, kas saistīti ar auditoru pārbaudēm. Turklāt iespējamās atlaides par aizdevuma izmantošanu izmanto Finansu ministrija. Ja Dome neveic jebkurus no maksājumiem saskaņā ar līguma noteikumiem vai veic tos daļēji, tā maksā ministrijai papildus jau noteiktajiem procentiem soda naudu 0,15% apmērā no nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu līdz savu saistību pilnīgai izpildei. Ja maksājums nav veikts ilgāk par mēnesi, soda nauda par šo periodu tiek pieskaitīta nesamaksātajai summai, no kuras tiek aprēķināta soda nauda. Domei ir arī pienākums pēc ministrijas iesniegtās tāmes atlīdzināt zaudējumus, kas var rasties sakarā ar aizdevuma un procentu pirmsatmaksu.
Maksātājs apņemas saistību nodrošināšanai noslēgt ar ministriju ķīlas līgumu. Dome atbild par savu saistību izpildi ar visu savu mantu. Ja Domei ir vai būs citi parādi, tā apņemas nodrošināt, lai nevienam tās parādam nebūtu atmaksas priekšrocību par parādu ministrijai. Finansu ministrijai ir tiesības lauzt šo līgumu un pieprasīt tūlītēju aizdevuma un procentu atmaksu gadījumos, kad Dome nav veikusi jebkuru maksājumu saskaņā ar līguma nosacījumiem vai veikusi to tikai daļēji; kad saņemts negatīvs auditorfirmas slēdziens par Domes finansiālo darbību; kad tā nav izpildījusi citas savas saistības saskaņā ar noslēgto līgumu, tai skaitā par informācijas nesniegšanu un ķīlas līguma nenoslēgšanu.
Ministrija ir tiesīga jebkurā brīdī nodot savas prasījuma tiesības citai juridiskai personai. Šajā gadījumā Domes viedoklis Finansu ministrijai nav saistošs, tai ir tikai jāinformē Dome par prasījuma tiesību nodošanu.
1995. gada 24. oktobris –starp Jelgavas Domi un pilsētas pašvaldības uzņēmumu «Jelgavas Siltumtīkli» tiek noslēgts pāraizdevuma (finansējuma) līgums par Jelgavas centrālās siltumapgādes rehabilitāciju 14 miljonu USD apmērā ar 7,2% gada kredīta likmi uz laiku no 1996. gada līdz 2012. gadam.
1996. gada 23. janvāris –Jelgavas Siltumtīklu uzņēmuma direktors G. Dupužs izdod pavēli nr. 5/1 «Par reprezentācijas izdevumiem», saskaņā ar kuru veicot siltumapgādes rehabiltācijas projektu, uzņēmuma galvenajai grāmatvedei tika atļauts samaksāt reprezentācijas izdevumus, kas saistīti ar Pasaules Bankas pārstāvju, tehniskās palīdzības konsultantu, finansu un citu ar projekta īstenošanu saistīto konsultantu viesošanos uzņēmumā. Ar Zviedrijas konsultantu firmu «FVB Fjarrvarmobfran AB» noslēgtajā līgumā nav paredzētas nekādas ēdināšanas un suvenīru izmaksas kā reprezentācijas izdevumi. Tajā pašā laikā tikai 1997. gadā izdevumiem par konsultantu ēdināšanu un apdāvināšanu ar suvenīriem tērēti tūkstošiem latu. Turklāt norakstīšanas aktos nav uzrādīts, kādiem konsultantiem sniegti šie pakalpojumi.
Turpinājums sekos
