Svētdien pulksten 18 Jelgavas kultūras namā būs iespēja noskatīties «Neatkarības bērnus». Tā ir šosezon Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra (RKT) repertuārā parādījusies kamerizrāde, veltīta Latvijas teātrī samērā reti atspoguļotam vēstures periodam – 20. gadsimta 90. gadu sākumam jeb Latvijas neatkarības atjaunošanas laikam.
Izrādes radošo komandu pamatā veido 80./90. gadu mijā dzimuši mākslinieki – režisore Antra Leite un RKT jaunākās paaudzes aktieri Jana Ļisova, Anastasija Rekuta-Džordževiča, Ņikita Voroņins un Artūrs Trukšs, kuri paši arī kļuvuši par izrādes «izejmateriālu». Dramaturga Alekseja Ščerbaka radīto literāro materiālu veido aktieru, režisores un viņu mammu intervijas, kas izrādē atspoguļotas jautājumu un atbilžu veidā.
«Godīgi sakot, mēs domājām, ka izrādē būs daudz politikas. Bet sanāca daudz mīlestības,» iestudējuma programmiņā raksta dramaturgs A.Ščerbaks. Neatkarības laika politiskie un sabiedriskie notikumi kļūst par košu fonu, priekšplānā izvirzot konkrētu cilvēku atmiņu stāstus. Šis princips tiešā veidā redzams izrādes struktūrā – aktieru runāto tekstu ik pa laikam ilustrē dažādi dokumentāli foto un video kadri – Ievas Akurateres dziedātais «Palīdzi, Dievs», janvāra barikāžu fotoattēli, Mihaila Gorbačova runa 1990. gada Komunistiskās partijas kongresā un citas laikmeta liecības, kas rada dinamisku priekšstatu par atmodas laika sociālpolitisko fonu. Arī dramaturga apkopotie interviju fragmenti izkārtoti raibā mozaīkā, brīžiem, iespējams, pat pārāk brīvā asociāciju plūsmā pārlecot no sadzīviskām tēmām uz nopietniem politiskiem vai vispārfilozofiskiem jautājumiem.
